Šrādera vārsts, pazīstams arī kā amerikāņu vārsts, ir vārsta veids, kuru mūsdienās izmanto gandrīz visās riepu kamerās un bezkameru riepās. Vārsts izgudrots 1891. gadā, 1893. gadā patentēts ASV, tā nosaukums aizgūts no vācu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja un uzņēmēja Augusta Šrādera (August Schrader) vārda.

Šrādera vārsts velosipēda riepas kamerā
Šrādera vārsta atvēršana
  • kameru un bezkameru riepās, ļaujot tās piesūknēt
  • saldēšanas un kondicionēšanas iekārtās, ļaujot iepildīt aukstumnesēju
  • ūdensapgādes sistēmās noplūdes atklāšanai zem spiediena
  • izlaišanai un testēšanai dzinējos ar degvielas iesmidzināšanu
  • velosipēdu gaisa amortizatoros — pielāgojot gaisa spiedienu atbilstoši braucēja svaram un apvidum
  • akvalangu peldspējas kompensatoru inflatoros — sniedz iespēju bez gaisa zudumiem atvienot gaisa cauruli zem ūdens
  • un citur
 
Šrādera vārsta uzbūve:
1 — stienītis,
2 — vītņotā galviņa,
3 — bukse,
4 — blīvētājs,
5 — augšējais kausiņš,
6 — blīvgredzens,
7 — apakšējais kausiņš,
8 — vārsta korpuss,
9 — atspere,
10 — virzošais kausiņš,
11 — gumijots apvalks

Šrādera vārstu veido metāla (parasti vara sakausējuma) doba caurulīte ar ārēju un iekšēju vītni — vārsta korpuss. Caurulītes ārējā galā atrodas metāla stienītis, kurš novietots tās centrā un beidzas vienā līmenī ar to.

Parasti Šrādera vārsts tiek aizvērts ar vāciņu, lai nepieļautu netīrumu un ūdens iekļūšanu vārstā, kas var pārtraukt tā hermētiskumu un izraisīt noplūdi.