Vikipēdija

Šizoīdi personības traucējumi

Šizoīdi personības traucējumi (saīsinājumā SPT) ir personības traucējumi, kuriem raksturīgs intereses trūkums par sociālajām attiecībām, tieksme uz savrupu dzīvesveidu, noslēpumainība, emocionāls aukstums, norobežošanās un apātija. Personas ar šādiem traucējumiem var nespēt veidot intīmas attiecības ar citiem, un vienlaikus viņiem ir bagāta un sarežģīta iekšējā fantāziju pasaule.[2][4] Citas pazīmes ir runas apgrūtinājums, nespēja gūt baudu no vairuma aktivitātēm, sajūta, it kā cilvēks būtu "novērotājs", nevis dzīves dalībnieks, nespēja paciest citu cilvēku emocionālās gaidas, acīmredzama vienaldzība, kad persona tiek slavēta vai kritizēta, aseksualitāte un īpatnēji morāli vai politiski uzskati.[5] Simptomi parasti sākas vēlā bērnībā vai pusaudža gados.[2]

Šizoīdi personības traucējumi
Cilvēki ar šizoīdiem personības traucējumiem bieži dod priekšroku vientuļām aktivitātēm
Specialitāte Psihiatrija, klīniskā psiholoģija
Simptomi Visaptveroša norobežošanās, tuvu draugu trūkums, apātija, anhedonija, nodarbošanās ar fantazēšanu, seksuāla atturība, nejūtība pret sociālajām normām[1]
Riska faktori Radniecība (ja kādam jau ir bijuši šādi traucējumi)
Diagnostikas metode Balstīta uz simptomiem
Ārstēšana Vēl nav izpētīts[2]
Medikamenti Nav vispārēja prakse, bet var ietvert zemas devas benzodiazepīnus, β-blokerus, nefazodonu, bupropionu[3]
Prognoze Parasti slikta
Biežums 0.8%

Pazīmes un simptomi

labot šo sadaļu

Cilvēki ar SPT bieži ir savrupi, auksti un vienaldzīgi. Lielākajai daļai cilvēku, kuriem diagnosticēti SPT, ir grūtības nodibināt personiskas attiecības vai jēgpilni izteikt savas jūtas. Viņi var kļūt pasīvi, saskaroties ar nelabvēlīgām situācijām. Viņu saziņa ar citiem cilvēkiem dažkārt var būt vienaldzīga un lakoniska. Šizoīdām personībām bieži trūkst spējas novērtēt savu darbību ietekmi sociālās situācijās.[6]

Persona ar SPT var justies "nosmacēta", kad tiek pārkāpta tās personiskā telpa, un veikt darbības, lai izvairītos no šīs sajūtas. Cilvēki, kuriem ir SPT, mēdz būt vislaimīgākie attiecībās, kurās viņu partneris viņiem izvirza maz emocionālu vai intīmu prasību. Tāpēc indivīdiem ar SPT ir iespējams veidot attiecības ar citiem, pamatojoties uz intelektuālām, fiziskām, ģimenes, profesionālām vai atpūtas aktivitātēm, ja vien nav nepieciešama emocionāla tuvība. Donalds Vinnikots skaidro, ka tas ir tāpēc, ka šizoīdi indivīdi "dod priekšroku veidot attiecības pēc saviem noteikumiem, nevis pēc citu cilvēku impulsiem". Ja tas neizdodas, viņi dod priekšroku izolācijai.[7] Kopumā draudzība starp šizoīdiem parasti aprobežojas ar vienu cilvēku, bieži vien arī šizoīdu. Ārpus tās viss asi tiek noraidīts un noniecināts.[8]

Cēloņi

labot šo sadaļu

Daži pierādījumi liecina, ka "A klastera" personības traucējumiem ir kopīgi ģenētiski un vides riska faktori, un ir palielināta šizoīdu personības traucējumu izplatība cilvēku ar šizofrēniju un šizotipiskiem personības traucējumiem radiniekiem.[9] Pētījumi liecina, ka ar šizoīdu personības traucējumu iezīmēm (piemēram, zemu sabiedriskumu un zemu siltumu) ir iedzimti. Papildus šiem netiešajiem pierādījumiem SPT tiešie pārmantojamības aprēķini svārstās no 50 līdz 59%.[10][11] Sulai Volfai, kura veica plašu pētījumu un klīnisko darbu ar bērniem un pusaudžiem ar šizoīdiem simptomiem, "šizoīdai personībai ir konstitucionāls, iespējams, ģenētisks pamats".[12] Saikne starp SPT un nepietiekamu svaru var norādīt arī uz saistību ar bioloģiskiem faktoriem.[13][14]

Parasti nepietiekams uzturs pirms dzemdībām, priekšlaicīgas dzemdības un zems dzimšanas svars ir garīgu traucējumu riska faktori un var veicināt šizoīdu personības traucējumu attīstību. Tiem, kuri ir piedzīvojuši smadzeņu traumu, arī var rasties šizoīdu personības traucējumu pazīmes.[15][16][17]

Ārstēšana

labot šo sadaļu

Cilvēki ar šizoīdiem personības traucējumiem reti meklē ārsta palīdzību sava stāvokļa dēļ. Šī problēma ir sastopama daudzos personības traucējumos, kas daudziem cilvēkiem ar šiem stāvokļiem traucē meklēt ārstēšanos: viņi mēdz uzskatīt savu stāvokli par tādu, kas nav pretrunā viņu paštēlam un viņu neparastajai uztverei, un uzvedībai kā racionālu un atbilstošu. Ir maz datu par dažādu šo personības traucējumu ārstēšanas metožu efektivitāti, jo tas reti tiek novērots klīniskos apstākļos.[2] Tomēr tiem, kas tiek ārstēti, ir iespēja lietot medikamentus un apmeklēt psihoterapiju.

Medikamenti

labot šo sadaļu

Šizoīdu personības traucējumu tiešai ārstēšanai nav indicētas nekādas zāles, taču dažas zāles var mazināt SPT simptomus, kā arī ārstēt psihiskus traucējumus. SPT simptomi atspoguļo šizofrēnijas negatīvos simptomus, piemēram, anhedoniju, pazeminātu enerģiju, un tiek uzskatīts, ka SPT ir daļa no "šizofrēnijas spektra" traucējumiem, kas ietver arī šizotipiskus un paranoīdus personības traucējumus, un medikamenti, kas indicēti šizofrēnijas ārstēšanai, var dot labumu.[18] Sākotnēji tika izmantotas nelielas atipiski antipsihotisko līdzekļu devas, piemēram, risperidona vai olanzapīna.[3] Tomēr 2012. gada pārskatā tika secināts, ka atipiski antipsihotiskie līdzekļi bija neefektīvi personības traucējumu ārstēšanā.[19]

Tāpat modafinils var būt efektīvs dažu šizofrēnijas negatīvo simptomu ārstēšanā.[20] Lamotrigīns, SSAI, TCA, MAOI un hidroksizīns var palīdzēt novērst sociālo trauksmi cilvēkiem, kuriem ir SPT, lai gan sociālā trauksme var nebūt galvenā problēma cilvēkiem, kuriem ir šie traucējumi. Tomēr nav vispārēja prakse SPT ārstēt ar medikamentiem, izņemot, piemēram, depresijas īslaicīgu ārstēšanu.[18]

Psihoterapija

labot šo sadaļu

Šizoīdu indivīdu psihoanalītiskā terapija aizņem ilgu laiku un rada daudz grūtību.[21] Šizoīdi parasti maz iesaistās psihoterapijā, jo ir grūtības nodibināt empātiskas attiecības ar psihoterapeitu un zema motivācija ārstēšanai.[22]

Atbalstošo psihoterapiju stacionārā vai ambulatorā vidē praktizē apmācīts speciālists, kas koncentrējas uz tādām jomām kā pārvarēšanas prasmes, sociālo prasmju un sociālās mijiedarbības uzlabošana, komunikācijas un pašcieņas problēmas.

Papildus psihodinamiskajai terapijai var pielietot kognitīvi biheiviorālo terapiju (KBT).[23]

Socializācijas grupas var palīdzēt cilvēkiem ar SPT. Var būt efektīvas arī izglītības stratēģijas, kurās cilvēki, kuriem ir SPT, identificē savas pozitīvās un negatīvās emocijas. Šāda identificēšanās palīdz viņiem uzzināt par savām emocijām un emocijām, ko viņi gūst no citiem, un sajust kopīgās emocijas ar citiem cilvēkiem, ar kuriem viņi ir saistīti. Tas var palīdzēt cilvēkiem ar SPT radīt empātiju ar ārpasauli.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ American Psychiatric Association. Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 2nd Edition. Washington, D. C., 1968. 42. lpp. ISBN 978-0-89042-035-5. doi:10.1176/appi.books.9780890420355.dsm-ii (inactive 28 February 2022).
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 MedlinePlus (2014). «Schizoid Personality Disorder». National Library of Medicine.
  3. ↑ 3,0 3,1 Sonny Joseph. Personality Disorders: New Symptom-Focused Drug Therapy. Psychology Press, 1997. 45–56. lpp. ISBN 9780789001344.
  4. ↑ Reber A, Allen R, Reber E. The Penguin Dictionary of Psychology (angļu) (4th izd.). London; New York : Penguin Books, 2009. 706. lpp. ISBN 978-014-103-024-1. OCLC 288985213.
  5. ↑ Salman Akhtar. Schizoid Personality Disorder: A Synthesis of Developmental, Dynamic, and Descriptive Features 41, 1987. 499–518. lpp. ISBN 9781461627685.
  6. ↑ Ronald D. Laing. The Divided Self: an Existential Study in Sanity and Madness. Harmondsworth, Middlesex; Baltimore : Penguin Books, 1965. 82–100. lpp. ISBN 9780140207347. OCLC 5212085.
  7. ↑ Donald Winnicott. The Family and Individual Development. Routledge, 2006. 73. lpp. ISBN 978-0415402774.
  8. ↑ Ernst Kretschmer. Body structure and character. Studies on the constitution and theory of temperaments. Ripol Classic, March 2013. ISBN 9785458358392.
  9. ↑ Michelle L. Esterberg (2010). "Cluster A Personality Disorders: Schizotypal, Schizoid and Paranoid Personality Disorders in Childhood and Adolescence". Journal of Psychopathology and Behavioral Assessment 32 (4): 515–528. doi:10.1007/s10862-010-9183-8. PMC 2992453. PMID 21116455.
  10. ↑ Kenneth S. Kendler (2006). "Dimensional representations of DSM-IV Cluster A personality disorders in a population-based sample of Norwegian twins: a multivariate study". Psychological Medicine 36 (11): 1583–1591. doi:10.1017/S0033291706008609. PMID 16893481.
  11. ↑ Paul H. Blaney. Oxford Textbook of Psychopathology. Oxford University Press, 2014. 649. lpp. ISBN 978-0-19-981184-7.
  12. ↑ Wolff S. Loners: The Life Path of Unusual Children (angļu). Psychology Press, 1995. 35. lpp. ISBN 978-0-415-06665-5.
  13. ↑ Millon T, Millon CM, Meagher S. Personality Disorders in Modern Life. [electronic resource]. Library Genesis. Hoboken : John Wiley & Sons (publicēts November 8, 2004), 2004. ISBN 978-0-471-66850-3.
  14. ↑ Amber A. Mather (2008). "Associations Between Body Weight and Personality Disorders in a Nationally Representative Sample". Psychosomatic Medicine 70 (9): 1012–1019. doi:10.1097/psy.0b013e318189a930. PMID 18842749.
  15. ↑ Kathryn M. Abel (2010). "Birth weight, schizophrenia, and adult mental disorder: is risk confined to the smallest babies?". Archives of General Psychiatry 67 (9): 923–930. doi:10.1001/archgenpsychiatry.2010.100. PMID 20819986.
  16. ↑ Willem H.J. Martens (2010). "Schizoid personality disorder linked to unbearable and inescapable loneliness". The European Journal of Psychiatry 24 (1). doi:10.4321/S0213-61632010000100005.
  17. ↑ Brigham Young University (2014): Head injuries can make children loners. For original study, see Levan, Ashley; Baxter, Leslie; Kirwan, C. Brock; Black, Garrett; Gale, Shawn D (2015). "Right Frontal Pole Cortical Thickness and Social Competence in Children With Chronic Traumatic Brain Injury". Journal of Head Trauma Rehabilitation 30 (2): E24–E31. doi:10.1097/HTR.0000000000000040. PMID 24714213.
  18. ↑ 18,0 18,1 «Schizoid personality disorder». Mayo Foundation for Medical Education and Research (2016). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 19. maijā.
  19. ↑ Maher, Alicia R.; Theodore, George (2012). "Summary of the Comparative Effectiveness Review on Off-Label Use of Atypical Antipsychotics" (en). Journal of Managed Care Pharmacy 18 (5 Supp B): S1-20. doi:10.18553/jmcp.2012.18.s5-b.1. ISSN 1083-4087. PMID 22784311.
  20. ↑ Scoriels, Linda (2013). "Modafinil effects on cognition and emotion in schizophrenia and its neurochemical modulation in the brain". Neuropharmacology 64: 168–184. doi:10.1016/j.neuropharm.2012.07.011. PMID 22820555.
  21. ↑ Nancy McWilliams. Psychoanalytic diagnosis: understanding personality structure in the clinical process. New York : Guilford Press, 1994. 480. lpp. ISBN 0898621992. OCLC 30035262.
  22. ↑ Ed. N. G. Neznanova, Yu. A. Alexandrovsky, L. M. Bardenshtein, V. D. Vida, V. N. Krasnov, Yu. V. Popov. Psychiatry .-- S. . - 512 s. Clinical Recommendations Series. Moscow : GEOTAR-Media, 2009. 304–307. lpp. ISBN 978-5-9704-1297-8.
  23. ↑ Aaron T. Beck, Arthur Freeman. Cognitive Therapy of Personality Disorders (1st izd.). The Guilford Press, 1990. 125 (Millon),127–129 (cognitive therapy conceptualization). lpp. ISBN 9780898624342. OCLC 906420553.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Šizoīdi_personības_traucējumi&oldid=4060303"