Banska Štjavnica

pilsēta Slovākijā
(Pāradresēts no Šelmecbāņa)

Banska Štjavnica (slovāku: Banská Štiavnica) ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Banska Štjavnicas apriņķa centrs. Ģeoloģiski pilsēta atrodas sena milzīga vulkāna kalderas iekšpusē. Sens kalnrūpniecības centrs. Pilsēta un tās apkārtne iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Banska Štjavnica
Banská Štiavnica
Banska Štjavnicas centrālais laukums
Banska Štjavnicas centrālais laukums
Ģerbonis: Banska Štjavnica
Ģerbonis
Banska Štjavnica (Slovākija)
Banska Štjavnica
Banska Štjavnica
Koordinātas: 48°27′29″N 18°53′55″E / 48.45806°N 18.89861°E / 48.45806; 18.89861Koordinātas: 48°27′29″N 18°53′55″E / 48.45806°N 18.89861°E / 48.45806; 18.89861
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Banska Bistricas apgabals
Apriņķis Banska Štjavnicas apriņķis
Pilsētas tiesības 1238
Platība
 • Kopējā 46,74 km2
Augstums 621 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 9 628
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.banskastiavnica.sk
Banska Štjavnica Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Vēsturiski ievērojams sudraba ieguves centrs. Derīgo izrakteņu ieguve pilsētas apkārtnē zināma no 3. gadsimta p.m.ē., kad šeit dzīvoja ķelti. Pilsētas tiesības no 1238. gada. Tāpat kā vairums Slovākijas pilsētu, tā gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Šelmecbāņa (ungāru: Selmecbánya). 1448. gadā pilsētu nopostīja spēcīga zemestrīce. 1627. gadā pirmoreiz pasaulē šeit raktuvēs tika izmantots šaujampulveris. Tika izveidotas sarežģītas hidrotehniskās būves — mākslīgie ezeri jeb t.s. tajhi (tajchy), kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1735. gadā Banska Štjavnicā tika nodibināta pirmā Ungārijas kalnu skola, bet 1783. gadā — pirmā kalnu akadēmija. Tā tiek uzskatīta par pirmo tehnisko universitāti pasaulē. 1782. gadā Banska Štjavnica bija trešā lielākā Ungārijas pilsēta. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada — Slovākijā.

Cilvēki labot šo sadaļu

Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (93,9 %). Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (65 %), grieķu katoļi (18,9 %), nereliģiozi (7,6 %).

Banska Štjavnica ir ungāru astronoma Miksas Hella (Hell Miksa, 1720—1792) dzimtā pilsēta. No 1769. līdz 1777. gadam kalnu skolā par pasniedzēju strādāja Džovanni Antonio Skopoli, bet no 1847. līdz 1849. gadam — Kristiāns Doplers. Vietējā licejā savulaik mācījies ungāru nacionālais dzejnieks Šāndors Petēfi.

Ārējās saites labot šo sadaļu

  1. Q110227967.