Vāgnera muižiņa

Vāgnera muižiņa ir 18. gadsimta otrajā pusē celta ārpilsētas dzīvojamā ēka tagadējā Šarlotes ielā 3 Rīgā. Studentu korporācijas "Latvia" mītne. Savu nosaukumu tā ieguvusi no daiļdārznieka H. Vāgnera, kam tā piederēja 19. gadsimta sākumā.

Vāgnera muižiņa 2004. gadā.

Vāgnera muižiņa pēc Pirmā pasaules kara.

Vāgnera nams pirms pārbūves 1931. gadā.

Vēsture

Šarlotentāle ar Vāgnera dārzu 1876. gada Rīgas kartē.

Ēka celta 18. gadsimta otrajā pusē Smilšu dzirnavu kanāla ziemeļu krastā. Broces kolekcijā atrodams 1700. gada Rīgas plāns, kurā šajā vietā atzīmēta Bernekena muižiņa (Berneckens Hof).

18. gadsimta otrajā pusē to iegādājās Daugavas dambju sistēmas izveidotājs Gustavs Emanuēls fon Veismanis, kas to savas meitas Šarlotes vārdā nodēvēja par Šarlotentāles muižu (Charlottenthal), no kā savu nosaukumu savukārt vēlāk ieguva blakus esošā Šarlotes iela. 19. gadsimta sākumā muižiņa piederēja daiļdārzniekam H. Vāgneram. 1930. gadā to iegādājās studentu korporācijas "Latvia" Filistru palīdzības biedrība. Patlaban daļa telpu izīrētas arī dažādiem uzņēmumiem.

1876. gadā pēc Roberta Pflūga projekta neorenesanses stilā tirgotājs Kārlis Heinrihs Vāgners muižas parkā uzcēla savu savrupmāju, ko pēc 1931. gada pārdēvēja tās jaunā īpašnieka vārdā par Maikapara namu un pārbūvēja neobaroka stilā.

Apraksts

Ēka ir celta no koka, tai plānā ir pakava forma. Fasāžu risinājums ir variēts - "intīmā" fasāde ir ar mansardu, bet "lietišķā" veidota kā divstāvu apjoms. Fasādes vēlākos laikos ir apmestas.

Literatūra

• Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.