Šaha taktika ir šaha partijas stratēģiskā plānā ietilpstošu atsevišķu šaha operāciju veidu un paņēmienu kopums.

Taktikas loma šahā ir sevišķi nozīmīga: rupja kļūda vai taktiska pārrēķināšanās var novest pie partijas nekavējoša zaudējuma. Pretinieku spēkiem nonākot tiešā kontaktā, kad abu pušu figūras uzbrūk vai draud uzbrukt viena otrai, uz šaha galdiņa rodas taktiska situācija. Taktiskās operācijās figūras sadarbojas viena ar otru, pie tam liela nozīme ir vienas puses figūru saskaņotai darbībai pret otru pusi.[1]

Taktiskas operācijas komponentes

labot šo sadaļu

Katrā taktiskā operācijā var izdalīt trīs komponentes: uzbrukuma objekts, uzbrukuma līdzekļi, aizsardzības līdzekļi.

Par uzbrukuma objektu var būt ne tikai karalis, bet jebkura cita figūra un bandinieks. Dažreiz par uzbrukuma objektu var kļūt pretinieka nometnē atrodoša lauciņu grupa vai viens lauciņš. Pie elementāriem uzbrukuma līdzekļiem pieder uzbrukuma draudi, uzbrukumi, ierobežojumi, pie efektīviem — divkāršs un kombinēts uzbrukums.

Aizsardzības līdzekļi ir apdraudētājs figūras aiziešana, tas aizsardzība ar citu figūru, uzbrūkošās figūras līnijas aizsegšana, atbildes uzbrukums.

Šaha taktikas elementi

labot šo sadaļu

Svarīgākie, bieži sastopamie šaha taktikā pielietotie paņēmieni:

  • ievilināšana — pretinieka figūra tiek ievilināta uz tai neizdevīga lauciņa;
  • bloķēšana — pretinieka figūra spiesta ieņemt lauciņu, kurš nepieciešams citai figūrai;
  • aizvilināšana — pretinieka figūra tiek aizvirzīta no tās apsargājamā objekta;
  • lauciņa atbrīvošana — lauciņš tiek atbrīvots no sava bandinieka vai figūras, lai to varētu ieņemt cita figūra.
  • pārsegšana — tiek pārsegta pretinieka figūras darbības līnija;
  • aizsardzības likvidēšana — tiek iznīcināta figūra, kas aizsargā uzbrukuma objektu;
  • gājiena spaids - tiek radīta pozīcija, kurā pretiniekam nav lietderīgu gājienu un jebkurš tā gājiens pasliktina pozīciju;
  • dubultuzbrukums — vienas figūras vai bandinieka uzbrukums divām pretinieka figūrām (bandiniekiem);
  • atklātais uzbrukums — uzbrukums , ko rada kādas figūras vai bandinieka aiziešana no citas uzbrūkošās figūras darbības līnijas.[2]
  1. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 393. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. Гл. ред. Л. Я. Абрамов (redaktors). Шахматный словарь. М. : Физкультура и спорт, 1964. 515.—516. lpp. (krieviski)

Papildu literatūra

labot šo sadaļu
  • Yasser Seirawan (2005), Winning Chess Tactics, Everyman Chess, ISBN 1-85744-385-3 (angliski)
  • Juri Awerbach: Schachtaktik für Fortgeschrittene, Sportverlag Berlin, 1979 (vāciski)

Ārējās saites

labot šo sadaļu