Ķeksis ir plostnieku un koku pludinātāju galvenais darbarīks. Koku pludinātāji ar ķekšiem novilka baļķus no seklumiem un sērēm, no saliņu augšgaliem un čakārņiem, likvidēja barikādes un baļķu sastrēgumus, iebīdot baļķus atpakaļ straumē. Ķeksis sastāv no ķekša asmens — 30 cm gara, kalta metāla pīķa ar āķi un šosta — 4,5—5 metrus garas nomizotas un izkaltētas egles kārts.

Dažādas ķekšu galvas

Viduslaikos ķekšus izmantoja arī kā ieročus, lai norautu jātniekus no zirgiem.

Mūsdienās ķekšus izmanto ugunsdzēsēji kā speciālus rīkus degošu ēku materiālu aizvākšanai no ugunsgrēka vietas, un iekļūšanai ēkās.