"Īssavienojums" (angļu: Short Circuit) ir amerikāņu režisora Džona Bedema 1986. gadā uzņemta fantastiska filma. Tai bija lieli panākumi zinātniskās fantastikas cienītāju vidū, filmas ienākumi bija vairāk nekā 40 miljoni dolāru. Filma bija iecienīta arī PSRS, tikai 1988. gadā vien, kad sākās tās demonstrēšana PSRS kinoteātros, to noskatījās 31,7 miljoni skatītāju, daudzi padomju skolēni gāja filmu skatīties vēlreiz.[2] Filmas pasaules pirmizrāde notika 1986. gada 9. maijā.

Īssavienojums (filma)
Oriģinālais
nosaukums
Short Circuit
Žanrs fantastika
komēdija
Režisors Džons Bedems
Producents Deivids Fosters
Lourenss Termans
Scenārija autors Brents Mēdoks
Galvenajās
lomās
Elija Šīdija
Stīvs Gutenbergs
Fišers Stīvenss
Ostins Pendltons
Mūzika David Shire
Operators Niks Maklins
Studija Columbia Pictures
Izdošana 1986. gadā
Ilgums 98 min
Valsts ASV
Valoda angļu
Budžets 9 miljoni dolāru[1]
Kopējie ienākumi 40 697 761 dolāru
Nākamā filma Īssavienojums 2
IMDb profils

Zibens spēriens militārās laboratorijas ēkā izraisa īssavienojumu jaunākajā kaujas robota prototipā Nr. 5, kā rezultātā tiek zaudēta daļa viņa atmiņas. Cenšoties aizpildīt datubāzē esošās nepilnības, robots sāk izpētīt apkārtējo pasauli un nejaušu gadījumu virknes dēļ izkļūst ārpus militārās bāzes. Robotu izstrādājušās kompānijas vadība ir šausmās: pazudušais robots ir bruņots ar lāzera ieroci un var sākt to izmantot pret mierīgajiem iedzīvotājiem, nodarot katastrofālus postījumus. Meklēt robotu tiek nosūtīti uzņēmuma darbinieki, tai skaitā arī paši robota konstruktori — Ņūtons Krosbijs (Stīvs Gutenbergs) un Bens Džabituja (Ben Jabituya; Fišers Stīvenss).

Tikmēr robots Nr. 5 satiekas ar Stefāniju Speku (Elija Šīdija). Noturot viņu par citplanētieti, Stefānija aicina "atnācēju" uz savām mājām, kur robots kāri aizpilda savu datubāzi, izlasot visas Stefānijas grāmatas, iepazīstoties ar viņas mājdzīvniekiem un vienlaikus skatoties dažādas televīzijas pārraides. Nejauši ieraugot uz robota plāksnīti, kurā norādīts tā ražotājs, Stefānija izlemj atdot robotu īpašniekiem, cerot uz atlīdzību. Taču tobrīd, spēlējoties ar sienāzi, robots nejauši to saspiež un lūdz Stefāniju kukaini "salabot". Stefānija paskaidro, ka tas nav iespējams, un robots, kurš saskata paralēles starp sienāzi un sevi, saprot, ka laboratorijā viņu gaida demontāža un līdz ar to arī nāve — tāpat kā sienāzim. Vēlme izdzīvot piespiež robotu atkal bēgt.

Pēc piedzīvojumu virknes Stefānijai un Nr. 5 izdodas satikt galveno robota konstruktoru Ņūtonu Krosbiju, kurš pārliecinās, ka īssavienojums, ko izraisījis zibens spēriens, patiešām ir pārvērtis bezdvēselisku mehānismu domājošā būtnē, kurai, starp citu, piemīt humora izjūta. Konstruktors nostājas robota pusē, taču drīz vien uzņēmumam uzbrūk karaspēks, kam dota pavēle par katru cenu iznīcināt "neprognozējamo" robotu, kas galu galā tiem it kā izdodas. Tomēr, kā drīz noskaidrojas, patiesībā Nr. 5 tikai viltīgi inscenējis savu iznīcināšanu. Beigās Stefānija, Ņūtons un Nr. 5, kurš pieņēmis sev vārdu "Džonijs", veiksmīgi nokļūst attālā vietā, kur tiem nekas nedraud.

 
Filmas uzņemšanā izmantotais robots

Elija Šīdija — Stefānija Speka
Stīvs Gutenbergs — doktors Ņūtons Krosbijs
Fišers Stīvenss — Bens Džabituja
Braiens Maknamara — Frenks, Stefānijas bijušais draugs
Džons Bedems — televīzijas ziņu operators

un citi aktieri.

Žurnāls Мир Фантастики iekļāva robotu Džoniju 5 desmitajā vietā sarakstā Самые-самые роботы, rakstot, ka Džonijs "kļuva par Terminatora komisko pretstatu, parādot, ka robots var meklēt savu vietu cilvēku sabiedrībā, kas vienlaikus ir gan smieklīgi, gan nopietni".[3]

Apbalvojumi un nominācijas

labot šo sadaļu
  • 1987. gadā filma tika nominēta kino balvas "Saturns" trim kategorijām: kā labākā zinātniskās fantastikas filma, par labāko režisūru un labākajiem specefektiem.
  • 1987. gadā filma ieguva BMI Film & TV Awards balvu kategorijā BMI Film Music Award.
  1. url=http://powergrid.thewrap.com/project/short-circuit Arhivēts 2017. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē. |title=Box Office Information for Short Circuit |publisher=The Wrap |language=en |accessdate=2013-06-24 |archiveurl=http://powergrid.thewrap.com/project/short-circuit%7Carchivedate%3D2013-06-29
  2. «Энциклопедия детства 1976-82». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-28.
  3. Михаил Попов. «Друзья человека. Самые-самые... роботы!». Мир фантастики. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. jūnijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu