Ģeotekstils
Ģeotekstils ir sintētisks ūdenscaurlaidīgs (drenējošs) uz grunts izklājams materiāls (polimēru ģeosintētika), kas ceļa uzbūvē kalpo apakšbūves grunts slāņa nodalīšanai no sliežu ceļa vai autoceļa virsbūves vai grunts pamatnes nodalīšanai no vāji nesošām uzbēruma gruntīm. Ģeotekstils var būt austs, neausts vai adīts.[1] Ģeotekstilu parasti izgatavo no polipropilēna vai poliestera diegiem.
Ģeotekstilu plaši izmanto dzelzceļu un autoceļu būvē, lauksaimniecībā, ainavu arhitektūrā un citur.
Ģeosintētiķa izmantošana sliežu transportā
labot šo sadaļuĢeotekstils izkliedē uzņemto spiediena slodzi, novēršot iespiedumus vājākās gruntīs, bet virsbūvi pasargā no izšļākumiem pārmitrinātās gruntīs. Ģeotekstila materiāla izmantošana vienlaikus palīdz uzlabot gan zemes klātnes stāvokli, gan arī sliežu ceļa ekspluatāciju. Pēdējā laikā ģeotekstilu izmanto praktiski vienmēr, kad veic zemes klātnes kapitālo remontu problēmvietās, ko izklāj ar balasta attīrīšanas mašīnām, sliežu ceļa rekonstrukcijas vai kapitālremonta darbu laikā, kā arī, izbūvējot jaunus sliežu ceļus.
Pārāk mitrās gruntīs ģeotekstils ekspluatācijas problēmas var tikai samazināt, bet ne novērst tās pavisam, tāpēc šādās vietās papildus jāveic: gruntsūdeņu pazemināšanu un novadīšanu (drenāžu); dzelzsbetona tekņu izbūvi; caurteku apkopi, remontu un uzraudzību; grāvju noteces rakšanu vai trīšanu; u.c.
Ģeotekstila izklāšanas laikā to izritina no ruļļa. Ģeotekstils platsliežu dzelzceļam ir 4,0 - 4,5 m plats. Biezums un kompozīcija ar citiem materiāliem (piemēram plastmasas sietu) var variēties atkarībā no materiālam izvirzītajām īpašībām. Parasti ģeotekstils ir baltā, pelēkā, melnā vai tumši zaļganā krāsā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2001, 254. lpp. ISBN 9984-9383-5-2
Šis ar dzelzceļu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |