Ēriks Baumanis (dzimis 1923. gada 5. janvārī Talsos, miris 1980. gada 25. jūlijā) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks. Padomju Savienības komunistiskās partijas biedrs (1946).[1]

Ēriks Baumanis
Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs
Amatā
1958 — 1962
Priekštecis Vilhelms Lecis
Pēctecis Jānis Pakalns

Dzimšanas dati 1923. gada 5. janvārī
Valsts karogs: Latvija Talsi, Latvija
Miršanas dati 1980. gada 25. jūlijā (57 gadu vecumā)

No 1941. līdz 1942. gadam Baumanis dienējis Sarkanajā armijā, piedalījies Otrajā pasaules karā.[1] 1959. gadā absolvējis PSKP CK Augstākās partijas skolu.[1] Laikā no 1944. līdz 1952. gadam atradies dažādos amatos Latvijas komjaunatnē.[1] No 1952. līdz 1955. gadam Baumanis vadījis Latvijas PSR MP Fiziskās kultūras un sporta komiteju.[1] Pēc tam bijis pirmais sekretārs Rīgas pilsētas Staļina rajona partijas komitejā (amatā līdz 1958. gadam).[1]

1958. gadā Baumanis kļuva par Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju, amatu saglabājis līdz 1962. gadam, pēc tam līdz 1965. gadam Baumanis bija direktora vietnieks Rīgas dīzeļrūpnīcā, no 1965. līdz 1969. gadam bijis Rīgas ceļu remontu un celtniecības tresta pārvaldnieks.[1] No 1969. līdz 1975. gadam bijis Jūrmalas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs.[1] No 1975. līdz 1978. gadam Baumanis bija Latvijas PSR Augstākās Padomes lietu pārvaldnieks.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 553. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.