Čanakales upuru memoriāls
Čanakales upuru memoriāls (turku: Çanakkale Şehitleri Anıtı) ir kara memoriāls, kurā pieminēti aptuveni 253 000 turku karavīru, kuri cīnījās Galipoli kaujā no 1915. gada aprīļa līdz 1915. gada decembrim Pirmā pasaules kara laikā. Tas atrodas Galipoli pussalas vēstures nacionālajā parkā Hisarlika kalnā pie Morto līča Galipoli pussalas dienvidu galā Čanakales ilā Turcijā.
| Čanakales upuru memoriāls | |
|---|---|
| Çanakkale Şehitleri Anıtı | |
 | |
|
Turku kareivjiem, kas piedalījās Galipoli kaujā 1915. gadā | |
| Dibināts | 1954. gada 19. aprīlī |
| Atklāts | 1960. gada 21. augustā |
| Atrašanās vieta |
 Galipoli pussalas Nacionālais vēstures parks, Čanakales ils, Turcija |
| Koordinātas | 40°02′58″N 26°13′05″E / 40.04944°N 26.21806°EKoordinātas: 40°02′58″N 26°13′05″E / 40.04944°N 26.21806°E |
| Autors |
|
| Apbedījumu skaits | 600 |
| Apbedījumi pēc valsts | |
Piemineklis attēlots uz Turcijas 500 000 liru banknotēm 1993.—2005. gados.[1]
Projektēšana un būvniecība
labot šo sadaļu
Ideja par monumenta būvi šai vietā, sekojot jau uzbūvētajiem Antantes pieminekļiem, parādījās jau 1927. gadā, taču naudas trūkuma dēļ tā tika atlikta uz ilgu laiku. Piemiņas vietas celšanai Galipoli 1944. gadā tika atklāts arhitektūras konkurss. No 37 projektiem tajā uzvarēja Stambulas studenti Feriduns Kips, Dogans Erginbašs, Ismails Utkulars un inženieris Ertugruls Barla.[2] Pieminekļa būvniecība tika galīgi izlemta 1952. gadā, un pamatakmens ielikts 1954. gada 19. aprīlī. Sākotnēji bija paredzēts monumentu būvēt Alčitepē, taču nestabilās augsnes dēļ to nolēma pārvietot uz pašreizējo vietu. Finanšu problēmas un materiālu zemā kvalitāte vairākas reizes izraisīja būvdarbu pārtraukšanu.[3] Galvenā celtne tika pabeigta 1958. gada 15. martā. Tikmēr turku dienas laikraksts Milliyet uzsāka valsts mēroga finanšu atbalsta kampaņu, un memoriāls tika oficiāli atklāts 1960. gada 21. augustā.
Vēlāk zem pieminekļa tika atklāts muzejs, un bareljefi uz kolonnām tika pabeigti tikai 2002. gadā. Atrodošies uz ziemeļiem no piemiņas vietas karavīru kapi ar 600 turku karavīriem tika atklāti 1992. gadā. Pie galvenā pieminekļa atrodas arī piemineklis "vienkāršajam kareivim" ("mehmetčikam") un plāksnes ar gandrīz 60 000 kritušo karavīru vārdiem.[4]
Pieminekļa būvei tika izlietots 3800 tonnu granīta, 1275 tonnas cementa, 285 tonnas dzelzs un 4400 tonnas grants.[4]
Gatavais memoriāls
labot šo sadaļu41,7 m augstais piemineklis ir četru 7,5 m platu kvadrātveida kolonnu veidā ar 10 m atstarpēm, uz 25x25 m betona plātnes. Būve ir labi redzama, kuģojot caur Dardaneļiem, tomēr no jūras puses redzamas tikai divas kolonnas, bet no sauszemes visas četras: tā arhitekti gribēja pasvītrot, ka sauszemes kauju bija vairāk. Analoģiski sadalīts arī jūras un sauszemes kauju ciļņu skaits uz tām. Sākotnēji esot bijis plānots 40 m augstums, taču vēlāk nolemts tam pievienot Turcijas kulta personības Mustafas Kemala Ataturka auguma garumu — 1,7 m.[5]
Pie paša memoriāla apglabāts tikai viens zaldāts — nezināms kareivis, kuram austrāliešu zaldāts nocirta galvu un aizveda uz mājām kā trofeju. 2003. gadā galva tika atgriezta Turcijā.[5]
Apmeklētājiem šī vieta demonstrē uzrakstu ar Mehmeta Akifa Ersoja rakstītajiem Turcijas valsts himnas vārdiem:
Neaizmirsti par zemi, pa kuru tu ej,
Tā nav vienkārši augsne.
Sajūti tūkstošus ļaužu, kas tajā guļ
Bez zārkiem.
Tu esi šahidu dēls —
Neapvaino savus senčus,
Neatdod šo skaisto dzimteni,
Pat ja tev pieder pasaule.
2015. gadā memoriāls, kura uzraksti bija kļuvuši grūti salasāmi, tika renovēts un papildināts ar Mustafas Kemala un ievainota kareivja skulptūrām.[4]
Kara muzejs
labot šo sadaļuMuzeja iekšpusē, zem pieminekļa, papildu informācija un vēsturiski eksponāti ilustrē Galipoli kaujas pret sabiedroto spēkiem nozīmi: britu, franču un Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu (ANZAC). Muzejā ir izstādīti oriģinālie personiskie un militārie priekšmeti, piemēram, galda piederumi, mākslīgo zobu komplekts, apģērba pogas, jostu sprādzes, snaipera vairogs un fotogrāfijas, kas atrastas kaujas laukā.
57. pulka memoriāls
labot šo sadaļu1992. gadā tika atklāts piemineklis, kas piemin 19. divīzijas 57. pulka karavīrus un virsniekus. Tas ir trīsstāvu tornis ar reljefu uzrakstu — pulkvežleitnanta Mustafas Kemala slaveno komandu 1915. gada 25. aprīļa rītā saviem karavīriem, kam bija beigusies munīcija un atlikuši tikai durkļi, lai pārtvertu ANZAC spēkus uz nogāzes, kas ved augšup no pludmales uz Čonkbajiri (Conkbayırı):[6] "Es nepavēlu jums uzbrukt, es pavēlu jums nomirt."[7] Par cieņas apliecinājumu mūsdienu Turcijas armijā vairs nav cita 57. pulka.[8]
Apkārtnē ir arī daudzas citas kapsētas, kurās guļ kritušie sabiedrotie un turki, un pieminekļi tiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Central Bank of the Republic of Turkey Arhivēts 2009. gada 5. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Banknote Museum: 7. Emission Group — Five Hundred Thousand Turkish Lira — I. Series Arhivēts 2008. gada 22. novembrī, Wayback Machine vietnē., II. Series Arhivēts 2008. gada 22. novembrī, Wayback Machine vietnē., III. Series Arhivēts 2008. gada 22. novembrī, Wayback Machine vietnē. & IV. Series Arhivēts 2008. gada 21. novembrī, Wayback Machine vietnē.. — Retrieved on 20 April 2009.
- ↑ «MiniaTurk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. novembrī. Skatīts: 2019. gada 21. maijā.
- ↑ «Bozkurt, Celil. "Construction of the Çanakkale Martyrs' Monument and the Turkish Echo in Public" (PDF)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. martā. Skatīts: 2016. gada 28. martā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Çanakkale Şehitler Abidesi
- ↑ 5,0 5,1 Çanakkale Şehitler Anıtı (Abidesi) ve Sembolik Şehitlik
- ↑ All about Turkey
- ↑ Erickson, Edward. '[Ordered to Die: A History of the Ottoman Army in the First World War. 2000, page xv.
- ↑ Salih Saydam website
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čanakales upuru memoriāls.- ANZAC vietne Arhivēts 2019. gada 24. maijā, Wayback Machine vietnē.
