Varnas kauja

Varnas kauja (poļu: Bitwa pod Warną, turku: Varna Muharebesi, bulgāru: Битка при Варна) bija kauja tā sauktā Varnas krusta gājiena ietvaros, kas tika izcīnīta 1444. gada 10. novembrī Varnas pievārtē (mūsdienās Bulgārijā, tolaik Osmaņu impērijā) starp Eiropas valstu koalīciju Polijas un Ungārijas karaļa Vladislava III vadībā un Osmaņu impērijas karaspēku, kuru komandēja Murads II. Eiropas valstu karaspēks, kas sastāvēja no Polijas, Ungārijas, Bohēmijas, Horvātijas, Valahijas un citu valstu karaspēkiem, cieta smagu sakāvi, bet Polijas karalis krita kaujas laukā.

Varnas krusta karu 1443. gadā iniciēja Romas pāvests Eugenijs IV, lai paturētu Osmaņu impērijas iekarojumus Balkānos. Krusta gājiens noritēja ar mainīgām sekmēm, līdz 1444. gada 15. augustā Segedā tika noslēgts miera līgums, kas izbeidza karadarbību. Tomēr gandrīz tūlīt pēc tam krusta karotāji atsāka militārās operācijas līdz pat sakāvei Varnas kaujā.

Līdz ar kristiešu sakāvi Varnas kaujā un Polijas karaļa nāvi izjuka Polijas un Ungārijas personālūnija, bet 1453. gadā krita Konstantinopole.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varnas kauja.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)