Segeda
Segeda (ungāru: Szeged) ir pilsēta Ungārijas dienvidos Tisas upes krastos, netālu no Rumānijas un Serbijas robežas. Čongrādas meģes centrs. Ar vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju Segeda ir trešā lielākā Ungārijas pilsēta.
| Segeda | |||
|---|---|---|---|
| Pilsēta | |||
| Szeged | |||
    .JPG)  | |||
| |||
| Neformālais nosaukums: Saules pilsēta | |||
  Segeda | |||
| Koordinātas: 46°15′18″N 20°08′42″E / 46.255°N 20.145°EKoordinātas: 46°15′18″N 20°08′42″E / 46.255°N 20.145°E | |||
| Valsts |
 Ungārija | ||
| Meģe | Čongrādas meģe | ||
| Rakstos minēta | 1183 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 280,84 km2 | ||
| Augstums | 75 m | ||
| Iedzīvotāji (2023)[2] | |||
| • kopā | 158 829 | ||
| • blīvums | 612,28/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Tālruņu kods | 62 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Segeda Vikikrātuvē | |||
Ekonomikā pazīstama kā pārtikas rūpniecības centrs. Izceļas ar savu papriku un salami. Apkaimē naftas ieguve.
Pilsētā atrodas Segedas Universitāte. Katru vasaru šeit notiek teātra festivāls.
Vēsture labot šo sadaļu
Segedas apkaimē, iespējams, bija huņņu kagana Atilas rezidence. Pilsēta pirmoreiz pieminēta 1183. gadā Ungārijas karaļa Bēlas III dokumentos. Mongoļu iebrukuma laikā pilsēta tika nopostīta, tomēr ātri atplauka.
16. gadsimtā, karaļa Lajoša I laikā, Segeda kļuva par ievērojamāko Dienvidungārijas pilsētu. 1498. gadā tai tika piešķirts impērijas brīvpilsētas statuss. 1526. gada 28. septembrī pilsētu izpostīja osmaņi, bet 1543. gadā viņi to ieņēma un Segeda kļuva par turku pilsētu. 1686. gadā pilsētu atguva Hābsburgu impērijas karaspēks, un 1715. gadā tā atguva impērijas brīvpilsētas statusu.
1848. gada revolūcijas laikā Segeda bija ievērojams ungāru revolucionāru centrs. 1849. gada jūlijā tā bija pēdējā revolucionārās valdības rezidence.
1879. gadā Segeda stipri cieta plūdos — neskarti palika tikai 5% apbūves.
Pēc Pirmā pasaules kara Segeda kļuva par pierobežas pilsētu, 1921. gadā uz šejieni pārcēlās universitāte no Klužas-Napokas (mūsdienās Segedas Universitāte), bet 1923. gadā — bīskapa rezidence no Timišoaras.
1965. gadā Segedas apkārtnē sāka iegūt naftu.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Ģūla Bagi (Julio Baghy, 1891—1967) — aktieris, esperanto rakstnieks
- Bēla Balāčs (Balázs Béla, 1884—1949) — kinokritiķis
- Geza Maroci (Maróczy Géza, 1870—1951) — šahists
- Katalina Novāka (Novák Katalin Éva, 1977) — ungāru politiķe
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ http://szeged.hu/hirek/28750-szeged-lakossaga-2015-ben-is-novekedett.html
- ↑ Magyarország helységnévtára; publicēšanas datums: 30 oktobris 2023; pārbaudes datums: 5 novembris 2023; KSH kods: 33367.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Segeda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Oficiālā tīmekļa vietne