Turahana mauzolejs
Turahana mauzolejs (bašk. Турахан кәшәнәһе) ir 14-15. gadsimta mauzolejs (kešene) Baškortostānas Čišminskas rajonā. Atrodas 12 km uz dienvidrietumiem no rajona centra blakus ceļam, kas savieno Čismas ciematu ar Verhnije Termi ciemu. Pastāv uzskats, ka agrāk blakus atradās akmens mošeja, kas kopā ar mauzoleju veidoja vienotu rituāli-arhitektonisko ansambli. Saskaņā ar dažiem pieņēmumiem, kešene bija "tiesas nama" vieta, kur notika tiesas prāvas.[1]
| Turahana mauzolejs | |
|---|---|
 Turahana mauzolejs | |
  Turahana mauzolejs | |
| Atrašanās vieta |
 Baškortostāna |
| Reģions | Baškortostāna |
| Koordinātas | 54°36′18″N 55°13′06″E / 54.60500°N 55.21833°EKoordinātas: 54°36′18″N 55°13′06″E / 54.60500°N 55.21833°E |
| Veids | Mauzolejs |
| Vēsture | |
| Dibināšana | 14-15. gadsimts |
| Kultūras | Nogaju orda |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | Celtne |
Apraksts labot šo sadaļu
Turahana mauzolejs celts no rupji aptēstiem akmeņiem. Tā pamatni veido 6,6х6 metrus liels taisnstūris. 1,8 metru augstumā sienas pāriet astoņstūra piramīdā un noslēdzas ar kupolveida velvi. Mauzolejam ir neliela taisnstūra piebūve, kas kalpo par ieeju. Sienu biezums ir vairāk nekā 1 metrs, bet augstums līdz kupolam — 8 metri. Pēc V.Jumatova apraksta (1845.g.), jumtā bija ozolkoka durvis ar izvirzītu papēdi un tapu, lai tās nostiprinātu akmens izgriezumos.
Pašlaik celtni iekļauj mūsdienīgs metāla nožogojums ar aizslēdzamiem vārtiem. Arī ieeja mauzolejā ir aizslēgta.
Par Turahanu labot šo sadaļu
Nav nekādu ziņu par to, kas bija Turahans (Turuhans). Viņa izcelsme, dzīves laiks un gaitas nav zināmi. Visu, ko par viņu stāsta, nav balstīts vēsturiskos avotos. Daži uzskata, ka viņš bija čingizīds (Čingishana tiešs pēctecis), kurš klejoja pa Irtišu, netālu no mūsdienu Toboļskas. Iekšēju nesaskaņu dēļ ar radiniekiem viņš pameta Rietumsibīriju un nonāca baškīru zemē. Jāatzīmē, ka tajos senajos laikos baškīri apdzīvoja daudz plašākus apgabalus un mūsdienu Toboļskas rajonā arī klejoja šīs tautas pārstāvji.
Pēc A.Validi domām, Turuhana personā būtu jāatpazīst Muhmudekhanu no šeibonīdu dinastijas.
Pēc citas versijas Turahans bija ietekmīgā Basmana hana brālis, kura vara izplatījās pa abām Dienvidurālu nogāzēm. Turahans tika nogalināts iekšējā konfliktā, kas viduslaikos nebija reta parādība. P.Ričkovs rakstīja, ka līdz krievu atnākšanai un Ufas dibināšanai, pilsētas vietā atradās samērā liela pilsēta. Turahans tur dzīvoja ziemas periodā. Tā ir t.s. Velna apmetne "Zelena rošča" sanatorijas teritorijā, Karaidelas upes krastā. Bet vasarā Turahans pārcēlās uz Termas ciemu rajonu, kur arī atrodas viņa mauzolejs.
Mūsdienu publikācijās arī var sastapt apgalvojumus, ka Turahans valdīja Baškortostānā 16. gadsimta sākumā. Šežere burzjanu, kipčaku, userganu un tamjanas baškīru starpā ir nostāsti par to, ka uz Turatau kalna pie Belojes upes atradās Turahana mītne. Viņš bija neatkarīgs baškīru tautas hans. Viņa dēls bija Kusemhans. Tajā laikā notika cīņa ar Buraka hanu no Sarajčika zemes un ūdens dēļ. Turahanu it kā nogalināja kopā ar viņa brāli Basmanu nagajietis Altakars.