Supralitorāle

Supralitorāle (no latīņu: supra — 'virs' un litoralis — 'krasta') jeb supralitorālā zona, arī epilitorāle ir viļņu darbības zona uz robežas starp jūru un sauszemi, kas atrodas virs maksimālā paisuma. Par supralitorāli tiek uzskatīta zona, kas atrodas virs litorāles vai arī litorāles augšējā daļa.

Baltijas jūras supralitorālā zona pie Staldzenes.

Šī zona jūras bangu un spēcīgu vētru rezultātā uz laiku var tikt appludināta un kopumā raksturojas ar lielu mitruma pakāpi.

Bioloģiskā daudzveidība

Supralitorālē ir sastopama gan jūras, gan sauszemes flora un fauna. Dzīvnieku sugu šeit ir samērā maz, taču to daudzums var būt diezgan liels. Supralitorāle visbagātākā ir mērenajā klimatiskajā joslā, jo polārajos apgabalos tās apdzīvotību ierobežo ledus sega, bet tropos augstā Saules radiācija.

Flora

Floru veido daži sauszemes augi — ziedaugi, piemēram, balandas, sālzāles u.c. balandu dzimtas pārstāvji, kā arī ķērpji. Jūras floru pārstāv dažas zaļaļģes un zilaļģes.

Fauna

Jūras izmešos dzīvo kukaiņi un izskalotajās aļģēs dzīvojošie dzīvnieki. Mitrajā gruntī mājo tārpi, moluski un vēžveidīgie. Ūdens dzīvniekus pārstāv vienādkājvēži sānpeldes, kā arī vēderkāji, bet tropu platuma grādos — krabji, Coenobita ģints vientuļniekvēži, atsevišķas zivis, piemēram, dūņlēkātājas un anabasi. Ar supralitorāli ir saistīti daži jūras bruņurupuči un jūras zīdītāji, piemēram, roņi, valzirgi, jūrasziloņi.

Daudzi sauszemes mugurkaulnieki, īpaši putni, šeit atrod sev barības bāzi. Sauszemes bezmugurkaulniekus pārstāv piekrastes spīļastes, īsspārņi, sārtērces, Garypus ģints māņskorpioni un daži daudzkāji.

Daži supralitorāles iemītnieki, piemēram, sānpeldes, jūras blusas, krabji vēži vientuļnieki var to pamest un uz ilgu laiku pārcelties dziļāk sauszemē.