Māņskorpioni
Māņskorpioni (latīņu: Pseudoscorpiones) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Tie ir miniatūri, 1 līdz 4 mm gari plēsēji, kas pārtiek no sīkiem kukaiņiem. Abiem piemutes ekstremitāšu pāriem galos ir spīles, vēderam 12 segmenti. Šo pazīmju dēļ māņskorpioni atgādina skorpionus. Dzīvo zem koku mizas, zem akmeņiem, sūnās. Grāmatu māņskorpions — Chelifer cancroides bieži sastopams grāmatās.
| Māņskorpioni | |
|---|---|
 Māņskorpions Neopseudogarypus scutellatus | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Zirnekļveidīgie (Arachnida) |
| Kārta | Māņskorpioni (Pseudoscorpiones) |
| Sinonīmi | |
| Pseudoscorpionida | |
| Iedalījums | |
 Māņskorpioni Vikikrātuvē | |
Sistemātika labot šo sadaļu
Ir zināmas ap 1300 māņskorpionu sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
Kārta Māņskorpioni (Pseudoscorpiones)
- virsdzimta Chthonioidea
- virsdzimta Neobisioidea
- virsdzimta Cheiridioidea
- virsdzimta Garypoidea
- virsdzimta Feaelloidea
- virsdzimta Cheliferoidea
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Māņskorpioni.- Latvijas māņskorpionu sugas (latviski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |