Serbijas Karpati (serbu: Карпатске планине vai Српски Карпати) vai Austrumserbijas kalni[1] ir Karpatu kalnu grēdas dienvidu gals Serbijas teritorijā Donavas labajā krastā. Izvietojušies starp Velika Morāvas ieleju rietumos, kas to atdala no Dināru kalnienes, un Timokas ieleju austrumos, kas Serbijas Karpatus atdala no Stara Planinas. Serbijas Karpatus veido vidēji augstas kalnu grēdas un plakankalnes, kuras saposmo Donavas un Morāvas upju pietekas: Šomrda, Liškovacs, Veliki Grebens, Miročs, Homoļe, Veliki Kršs, Mali Kršs, Stols, Deli Jovans, Beļanica, Kučajs, Rtaņs, Tupižnica, Devica un Ozrens. Vidējie augstumi ir starp 800 un 1500 m v.j.l., augstākā virsotne ir Šiļaks Rtaņa kalnos.

Serbijas Karpati
Serbijas Karpati
Rtaņa kalnu augstākā virsotne Šiļaks
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Serbija Serbija
Ģeogrāfiskais apgabals Balkāni
Ietilpst Karpatos
Garums 200 km
Platums 100 km
Augstākais kalns Šiļaks
Augstums 1565 m
Koordinātas 43°23′N 22°40′E / 43.383°N 22.667°E / 43.383; 22.667Koordinātas: 43°23′N 22°40′E / 43.383°N 22.667°E / 43.383; 22.667
Serbijas Karpati Vikikrātuvē

Kalni veidoti no kaļķakmeņiem, granītiem un izvirdumiežiem, bieži sastopams karsts. Ziemeļu daļā atrodama vara rūda, pirīts, zelts, akmeņogles, brūnogles un lignīts. Nogāzēs ozolu, dižskābaržu un jauktie meži, krūmāji, virsotņu daļā — pļavas.

Serbijas Karpati ir viena no Balkānu visretāk apdzīvotajām teritorijām, kurā vēl daļēji pastāv nomadu dzīvesveids. Serbijas vlahu apdzīvotības areāls.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Austrumserbijas kalni». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 74. lpp.