Marja Kubašeca

Marja Kubašeca; Marja Kubašec
Personīgā informācija
Dzimusi	1890. gada 7. martā ; Kvosa, Saksija, Vācijas impērija (tagad Vācija)
Mirusi	1976. gada 13. aprīlī (86 gadi); Baucene, Saksija, VDR (tagad Vācija)
Pilsonība	VDR
Tautība	sorbiete
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstniece un skolotāja
Valoda	augšsorbu valoda
Rakstīšanas laiks	1923—1976
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Marja Kubašeca (augšsorbu: Marja Kubašec, vācu: Maria Kubasch; dzimusi 1890. gada 7. martā, mirusi 1976. gada 13. aprīlī) bija sorbu rakstniece un pirmā sorbu skolotāja. Rakstīja augšsorbu valodā.^[1]

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimtās mājas Kvosā

Piemiņas plāksne pie mājas

M. Kubašeca dzimusi 1890. gada 7. martā sorbu ciematā Kvosa Baucenes apkārtnē. No 1902. līdz 1909. gadam viņa mācījās pedagoģiskajā licejā Erfurtē . No 1909. līdz 1911. gadam strādāja par skolotāju Dīsburgā, no 1911. līdz 1925. gadam - par skolotāju Krostvicā. 1911. gadā viņa pievienojās kultūras un izglītības organizācijai "Serbu matica". No 1920. līdz 1922. gadam M. Kubašeca bija studentu laikraksta Serbski Student redaktore, bet no 1920. līdz 1923. gadam - bērnu žurnāla Raj redaktore. 1923. gadā Baucenē viņa publicēja savu pirmo darbu, noveli Wusadny. Strādājot Krostvicā, Kubašeca rakstīja bērnu stāstus 'Palčiki w krawcowni' , 'Palčik w kowarni' , 'Jank a Hanka' , kurus 1932. gadā izdeva kā atsevišķu grāmatu ar nosaukumu Tři hodowne hry za dźěći. No 1925. līdz 1938. gadam viņa bija vidusskolas skolotāja Polčnici ciemā, bet no 1946. līdz 1952. gadam skolotāja Radiborā un Baucenē. No 1952. līdz 1956. gadam M. Kubašeca strādāja par pētnieci serbu skolotāju apmācības kursos Baucenē.^[1]

Mirusi 1976. gada 13. aprīlī Baucenē.

Darbi labot šo sadaļu

Row w serbskej holi a druhe powědančka, 1949;
Koło časow, 1950;
Hwězdy nad bjezdnom, 1960;
Ptače worakawstwa, 1961;
Wichor a słónčna pruha, 1961;
Wandа, 1962;
Alojs Andricki, 1967;
Bosćiju Serbinje, vēsturiska triloģija (1963, 1964, 1967);
Lěto wulkich wohenjow, 1970;
Nalětnje wětry, 1978.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Čičinska prēmijas laureāte (1962);
Literatūras prēmijas Domowina laureāte(1966);
Johannesa Bekera medaļa (Johannes-R.-Becher-Medaille, 1975).

Atsauces labot šo sadaļu

↑ ^1,0 ^1,1 Dietrich Scholze. «Kubašec (Kubasch) Marja (Maria)». Sächsische Biografie (vācu). saebi.isgv.de, 8.10.2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-28. Skatīts: 2020-03-25.

Literatūra labot šo sadaļu

Trudla Malinkowa: Marja Kubašec – Maria Kubasch. Ein Lebensbild. Domowina-Verlag, Bautzen 2014.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Marjas Kubašecas darbi

[SB-1] 1,0 ^1,1 Dietrich Scholze. «Kubašec (Kubasch) Marja (Maria)». Sächsische Biografie (vācu). saebi.isgv.de, 8.10.2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-28. Skatīts: 2020-03-25.

[1]