Baucene (vācu: Bautzen) jeb Budišina (augšsorbu: Budyšin) ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, pie Šprē upes. Neoficiālā Augšlauzicas sorbu galvaspilsēta. Sorbi ir 5-10% no pilsētas iedzīvotājiem, šeit atrodas galvenā sorbu kultūras organizācija - Domowina.

Baucene
vecpilsēta
vecpilsēta
Ģerbonis: Baucene
Ģerbonis
Baucene (Vācija)
Baucene
Baucene
Koordinātas: 51°10′53″N 14°25′26″E / 51.18139°N 14.42389°E / 51.18139; 14.42389Koordinātas: 51°10′53″N 14°25′26″E / 51.18139°N 14.42389°E / 51.18139; 14.42389
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Saksija
Apriņķis Baucenes apriņķis
Platība
 • Kopējā 66,62 km2
Augstums 204 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 38 140
 • blīvums 596,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.bautzen.de
Baucene Vikikrātuvē

Pilsētā atrodas kompānijas Bombardier Transportation tramvaju ražotne.

Vēsture labot šo sadaļu

Rakstos pirmoreiz minēta 1002. gadā. 1018. gadā Baucenē tika noslēgts miera līgums starp imperatoru Heinrihu II un Polijas karali Boļeslavu I Drosmīgo. No 1033. līdz 1319. gadam pilsēta atradās Svētās Romas impērijas, no 1319. līdz 1635. gadam - Bohēmijā. Viduslaikos, kopā ar vēl piecām pilsētām ietilpa Lužicas līgā. No 1635. gada līdz mūsdienām - Saksijas sastāvā. Napoleona karu laikā 1813. gada 20./21. maijā pie pilsētas notika Baucenes kauja, kurā francūži Napoleona vadībā uzvarēja prūšu/krievu karaspēku. 1845. gadā Baucenē notika pirmie sorbu dziesmu svētki. VDR laikā Baucene bija bēdīgi slavena kā ieslodzījuma vieta režīma pretiniekiem.

Cilvēki labot šo sadaļu

Baucene ir filozofa Hermaņa Loces (Hermann Lotze, 1817-1881), ģenerāļa Georga Hansa Reinharda (Georg-Hans Reinhardt, 1887-1963) un sorbu rakstnieka Handrija Zejlera (Handrij Zejler, 1804-1872) dzimtā pilsēta. Otrā pasaules kara laikā Baucenē ieslodzījumā atradās vācu komunistu līderis Ernsts Tēlmanis. Pilsētā savulaik radusies grupa Silbermond.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.

Ārējās saites labot šo sadaļu