Kresīda, arī Urāns IX[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir ceturtais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Kresīda
Porcija, Kresīda un Ofēlija Voyager 2 attēlā
Atklāšana
Atklājējs/i Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda
Atklāšanas datums 1986. gada 9. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss) 61 766,730 ± 0,046 km [1]
Ekscentricitāte 0,00036 ± 0,00011 [1]
Apriņķojuma periods 0,463569601 ± 0,000000013 d [1]
Slīpums 0,006 ± 0,040° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 92 x 74 x 74 km[2]
Vidējais rādiuss 41 ± 2 km[3]
Masa ~3,4×1017 kg
Vidējais blīvums ~1,3 g/cm3[3]
Ass slīpums 0 [2]
Albedo 0,069 ± 0,007[3]
Redzamais spožums 21,58 ± 0,11[3]

Atklāšana un nosaukums labot šo sadaļu

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 9. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U3[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Kresīda. Kresīda ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Troils un Kresīda”.

Orbīta un fizikālie parametri labot šo sadaļu

Kresīda ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 82 ± 4 km. Tas ir piederīgs Porcijas grupai, kurā vēl atrodas Bjanka, Dezdemona, Džuljeta, Porcija, Rozalinda, Kupidons, Belinda un Perita.[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Kresīda ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2”attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu. Pavadoņa virsma izskatās pelēka. [2]

Pavadoņa orbītas aprēķini rāda, ka nākamo 4 000 000 – 100 000 000 gadu laikā Kresīda var sadurties ar Dezdemonu.[7]

Atsauces labot šo sadaļu