Jānis Veide
Jānis Veide (1907—1973) bija latviešu policists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1907. gada 2. jūlijā Limbažos dzirnavnieka Pētera Veides ģimenē. Pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas absolvēšanas sāka strādāt par Limbažu miertiesneša sekretāru. 1931. gadā kļuva par Drustu pagasta vecāko policistu, 1936. gadā par Cēsu pilsētas vecāko policistu, 1937. gadā par Ķeipenes, 1939. gadā par Rīgas apriņķa Policijas pārvaldes krimināluzraugu.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 30. septembrī viņu atlaida no amata. Vācu okupācijas laikā no 1941. gada septembra līdz 1944. gada oktobrim J. Veide bija Rīgas apriņķa policijas priekšnieks un 5. Rīgas Aizsargu pulka komandieris pulkvežleitnanta pakāpē. 1944. gada jūlijā Veide no Rīgas apriņķa aizsargiem noorganizēja pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros un Slokā, nosaucot šo vienību par Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu. Neilgi pirms Rīgas krišanas Veide no 5. Rīgas Aizsargu pulka līdzekļiem nodeva vairākus simtus šauteņu un munīciju Kureļa vienībai un pārcēlās uz Kurzemi. Pēc Kureļa vienības sagrāves J. Veidi 1945. gada 7. janvārī aizturēja un nosūtīja uz Vāciju, bet 21. februārī viņš nelegāli atgriezās un dzīvoja Liepājā. 1945. gada 8. maijā J. Veide neveiksmīgi centās ar bēgļu laivu nokļūt Gotlandes salā, taču bija spiests atgriezties Ventspils ostā un ar segvārdu Lielais Jānis pievienojās mežabrāļu grupai Vārmes pagastā. Līdz 1945. gada novembra sākumam viņš kopā ar operdziedātāju Vilmu Briedi dzīvoja Snēpeles pagastā, līdz 1946. gada martam Planicas pagastā. 1947. gada martā viņš pievienojās Kirila vadītajai nacionālo partizānu grupai Rendas mežu masīvā. Veide kādu laiku bija arī kapteiņa Borisa Jankava grupā. Jankava grupai sadaloties, Veides izveidoja savu pretestības grupu, kurā darbojās arī radists Jānis Eidemanis, kurš uz Bornholmas salu pārraidīja radiogrammu: Latviju okupējuši boļševiki, latviešu tauta ir pret šo okupāciju, aicinām nākt mums palīgā un atbrīvot Latviju no okupantiem. 1946. gada vasarā viņš izdeva vairākus nacionālo partizānu avīzes "Latvija" numurus.
1946. gada oktobrī J. Veide kopā ar V. Briedi pārcēlās uz Raņķu pagastu, kur līdz 1947. gada maijam ar rakstāmmašīnu pavairoja nacionālo partizānu izdevumu "Abava", ko izplatīja Kuldīgā, Vārmē un Rīgā, bet vienu "Abavas" numuru pēc Veides ierosinājuma Vilma Briede nosūtīja vairākiem pazīstamiem latviešu māksliniekiem. Valsts Drošības ministrijas darbinieki viņu izsekoja un 1947. gada 9. septembrī apcietināja. Izmeklēšana J. Veides lietā ilga līdz 1948. gada 31. martam, kad viņam piesprieda 25 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnēs: sevišķajā nometnē Nr. 5, Tālo Austrumu dzelzceļa Vaņinas stacijā, Habarovskas novada Ozerlagā, Kolimas, Vorkutas un Mordvijas nometnēs līdz 1967. gada 11. septembrim.
Miris 1973. gadā, apglabāts Limbažu kapos.[1]