Drustu pagasts
Drustu pagasts ir Smiltenes novada teritoriāla vienība. Pagasta centrs atrodas Drustos. Robežojas ar sava novada Launkalnes un Variņu pagastiem, Gulbenes novada Rankas pagastu, Cēsu novada Jaunpiebalgas, Zosēnu un Dzērbenes pagastiem.
Drustu pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Smiltenes novads | |||
Centrs: | Drusti | |||
Kopējā platība:[1] | 156,6 km2 | |||
• Sauszeme: | 151,3 km2 | |||
• Ūdens: | 5,3 km2 | |||
Iedzīvotāji (2023):[2] | 768 | |||
Blīvums (2023): | 5,1 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
Drustu pagasts Vikikrātuvē |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Dzestrene, Gauja, Naucupīte, Palsa, Pērļupe, Stādiņupīte, Ubeja.
Ezeri labot šo sadaļu
Pagasta teritorijā ir 22 ezeri un 25 ūdenskrātuves ar platību lielāku par 1 ha.
Aldaru ezers, Auļukalna ezers, Brengūzis, Draudzesskolas ezers, Duniju ezers, Dūķis, Jaundrustu ezers, Jēcu ezers, Kreiļu ezers, Krogus ezers, Līnaizis, Naucu ezers, Nesaules ezers, Papalsis, Raudu ezers, Seisums, Slepkavu ezers, Stādiņu ezers, Tabiņu ezers, Valdieris un Vieslavēnu ezers.
Ūdenstilpes labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
Drusti pirmoreiz minēti 13. gadsimtā. 1262. gadā tie kļūst par bīskapa Alberta īpašumu. Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem. 1935. gadā pagasta platība bija 120 km² un tajā bija 1521 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Drustu un Pērļupes ciema padomes. 1951. gadā Drustu ciemam pievienoja daļu Pērļupes ciema, 1956. gadā Launkalnes ciemu, 1975. gadā Gatartas ciemu. 1990. gadā Drustu ciems pārdēvēts par pagastu.[5] 2009. gadā Drustu pagasts apvienots ar Raunas pagastu izveidojot Raunas novadu. 2021. gadā Raunas novadu iekļāva Smiltenes novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas: Auļukalns, Baižas, Briņģi, Drusti, Dūķi, Gatarta, Jaundrusti, Mīlakšas, Skripsti, Tulči, Vāgāni.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Augusts Briedis (1877—1937), latviešu žurnālists un politiķis.
- Jānis Barons (1898—1944), latviešu karavīrs, nacionālais partizāns.
- Jānis Burdajs (1909—1941), latviešu dzejnieks.
- Kārlis Barons (1912—1996), latviešu daiļdārznieks un ainavu arhitekts.
- Heinrihs Hāgemeisters (1784—1845), vācbaltiešu jurists un politiķis. Iestājās par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu.
- Ludvigs fon Hāgemeisters (1780—1833), vācbaltiešu jūrnieks, Aļaskas gubernators
- Pēteris Bērziņš (1882—1954), latviešu publicists un vēsturnieks.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2016
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |