Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Garastes upesūdrs
Lontra longicaudis (Olfers, 1818)
Garastes upesūdrs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaŪdri (Lutrinae)
ĢintsAmerikas ūdri (Lontra)
SugaGarastes upesūdrs (Lontra longicaudis)
Izplatība
Garastes upesūdrs Vikikrātuvē

Garastes upesūdrs dzīvo ezeros, nelielās upītēs, purvos un lagūnās, sākot ar Meksikas ziemeļrietumiem un beidzot ar Argentīnas ziemeļiem, ietverot Urugvaju, Paragvaju, Bolīviju un Brazīliju. Lai arī šī suga ir visizplatītākā ūdru suga Dienvidamerikā, tomēr tās pastāvēšana ir apdraudēta tāpat kā citiem ūdriem.[1] Sarkanaj'greāmatā garastes upesūdrs ir ierakstīts kopš 2004. gada.[2]

Izskats labot šo sadaļu

 
Garstes upesūdra mazās, apaļās ausis ir novietotas zemu, bet acis augstu

Garstes upesūdrs izskatā ir ļoti līdzīgs Ziemeļamerikas upesūdram, tikai ir par to nedaudz mazāks. Ap muti garastes upesūdram ir gandrīz balts apmatojums. Trijām garstes upesūdra pasugām ir dažāda deguna forma. Deguna formas var apskatīt šeit Galva ir noapaļota un nedaudz saplacinātas formas. Ausis mazas un apaļas, kas novietotas zemu uz galvas. Purniņš īss, plats un noapaļots, segts ar biezām ūsām. Kakls spēcīgs, un platāks par galvu.[3] Acis mazas, apaļas, novietotas sejā augstu un plati. Mātītēm ir 4 piena dziedzeri.

Kā visiem ūdriem garstes upesūdram ir garš, slaids, cilindrisks ķermenis ar īsām, spēcīgām kājām. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Tēviņu ķermeņa garums ir 83—97 cm, astes garums 55—65 cm, svars 16—24 kg. Mātītēm ķermeņa garums ir 65—76 cm, astes garums 44—51 cm, svars 12—15 kg.[3] Tam ir īss, biezs kažoks, brūni pelēkā krāsā, ar gaišāku pavēderi un pazodi. Kažoka pavilna ir ļoti mīksta un bieza, akotspalva to saglabā sausu, kamēr ūdrs ir ūdenī. Aste ir bieza, koniska un muskuļota. Tās garums var sasniegt 1/3 daļu no visa ķermeņa.[3] Ķepas ir ar peldplēvēm, un upesūdrim ir 5 pirksti katrai ķepai.

Priekškājas ir īsākas kā pakaļkājas, kas ļauj attīstīt ievērojamu ātrumu peldot. Kad ūdrs peld lēni, tas airējas ar visām 4 pleznotajām kājām. Kad ūdrs nirst vai peld ātri, priekškājas tiek cieši piespiestas pie ķermeņa, bet pakaļkājas kopīgi ar spēcīgu astes propellerveida kustību stumj ūdri cauri ūdenim.[1]

Uzvedība un barība labot šo sadaļu

Garastes upesūdri ir vientuļnieki un aktīvi visu diennakti. Teritorijās, kurās ir aktīva cilvēku darbība, ūdri ir kļuvuši par nakts dzīvniekiem. Tie savā starpā sazinās ar svilpieniem, dūkšanu un spiedzieniem. Garsastes upesūdri rok alas ūdens tilpju krastos, zem koku saknēm, akmeņiem, reizēm alas tiek izraktas mīkstajā kaļķakmens iezī.[1]

Lai gan garstes upesūdri galvenokārt barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un moluskiem, tie apēdīs jebko, ko varēs nomedīt; kukaiņus, mazus rāpuļus, putnus un citus mazus dzīvniekus. Mazāku ieguvumu tie apēd uzreiz ūdenī, bet lielāku medījumu garastes upesūdrs iznes krastā un tad apēd.

Vairošanās labot šo sadaļu

Garastes upesūdri ir vientuļnieki, un pretējā dzimuma ūdri pavada kopā 1 dienu gadā, pārošanās dienu. Māte mazuļus audzina viena pati.[4] Garastes upesūdram nav noteikts riesta laiks. Tāpat kā citiem ūdriem arī garastes upedūdram piemīt embrioniskā diapauze un tas var būt atlikta embrija attīstība. Mazuļi piedzimst nevarīgi, akli, bet ar kažoku. Acis atveras 44 dienu vecumā. Pēc 52 dienām mazie sāk atstāt uz īsu laiku dzimšanas alu, bet, sasniedzot 74 dienu vecumu, tie sāk sekot mātei līdzi ūdenī.[1]

Sistemātika labot šo sadaļu

Garastes upesūdram ir 3 pasugas:[5]

  • Lontra longicaudis annectens
  • Lontra longicaudis enudris
  • Lontra longicaudis platensis

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu