Ferdinands (pavadonis)

Ferdinands
	Ar 4,0 m Blanko teleskopu Serrotololo observatorijā uzņemts attēls, Ferdinands atzīmēts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i	B.Gledmens, Dž.Kavelārs, M.Holmans, D.Milisavljevičs
Atklāšanas datums	2001. gada 13. augustā
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss)	20 901 000 km
Ekscentricitāte	0,368
Apriņķojuma periods	2823,4 d
Slīpums	169,8° (pret Urāna ekvatora plakni)
Riņķo ap	Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas	21 km
Redzamais spožums	25,4

Ferdinands,^[2] arī Urāns XXIV,^[3] ir Urāna pavadonis. Tas ir 27. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums labot šo sadaļu

Pavadoni pirmoreiz novēroja zinātnieku komandas M. Holmana un B. Gledmena vadībā 2001. gada 13. augustā ar 4,0 m Blanco teleskopu Serrotololo observatorijā un 21. septembrī ar 5,0 m Heila teleskopu Palomaras observatorijā.^[4] Pēc tam pavadonis vairāk nebija redzams. Atkārtoti pavadoni atkal atklāja B. Marsdens 2003. gada 24. septembrī, izpētot S. Šeparda un D. Džūita 2003. gada 29. un 30. augustā ar 8,2 m Subaru teleskopu uzņemtos attēlus.

Starptautiskā Astronomijas savienība 2003. gada 1. oktobrī pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/2001 U 2.^[4]

2005. gada 29. decembrī Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra nosaukumu Ferdinands.^[5] Ferdinands ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Vētra”.^[3]^[6]

Orbīta un fizikālie parametri labot šo sadaļu

Ferdinands ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 21 km. Tā orbīta atrodas aiz Setebosa. Ferdinands ir neregulārs pavadonis, rotē pretēji Urāna rotācijas virzienam un tā orbīta atrodas 169,8° leņķī pret Urāna ekvatora plakni. Orbītas parametri liecina, ka Ferdinands nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā.