Dienvidarābijas raksts

Dienvidarābijas raksts
Tips	abdžads
Valodas	sābiešu, katabāniešu, hadramiešu, minejiešu, geeza
Laika periods	2. gadu tūkstoša beigas p.m.ē. — 6. gadsimts m.ē.
Raksta virziens	no labās uz kreiso, bustrofedons
Izcelsmes; rakstība	Ēģiptiešu hieroglifi; → Protosīnājas raksts; → Dienvidarābijas raksts
Atvasinātās; sistēmas	geezs
Radniecīgās; sistēmas	feniķiešu raksts,; Ziemeļarābijas raksts
Unicode rangs	Old South Arabian
ISO 15924	Sarb (105)
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Dienvidarābijas raksts vai musnads (𐩣𐩯𐩬𐩵) ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no senākajām fonētiskajām rakstībām. Attīstījies senajās Arābijas pussalas dienvidu civilizācijās no 2. gadu tūkstoša p.m.ē. beigām, no tā attīstījies mūsdienās lietotais etiopiešu raksts geezs.

Vēsture labot šo sadaļu

Bustrofedonā rakstīts veltījums sābiešu Mēness dievam Almakam epigrāfiskajā rakstā (ap 7. gadsimtu p.m.ē.)

Dienvidarābijas rakstība attīstījās Sābas valsts uzplaukuma laikā 2. gadu tūkstoša beigās pirms mūsu ēras mūsdienu Jemenas teritorijā. Pakāpeniski raksts izplatījās arī kaimiņvalstīs (Katabānā, Hadramautā, Himjarā, Minejā), kā arī semītu pirmsaksumas valstīs Sarkanās jūras rietumu krastā mūsdienu Etiopijas un Eritrejas teritorijā.

Senākais rakstu piemineklis ir apgleznota keramika, kas datēta ar 2. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras beigām.^[1]

Raksts Arābijas pussalas dienvidos tika lietots līdz islāma ienākšanai mūsu ēras 6. gadsimtam, kad to aizstāja arābu raksts. Aksumas valstī dienvidarābu raksts ap mūsu ēras pirmo gadsimtu evolucionēja par geeza rakstu; sākotnēji abdžadu (konsonanto alfabētu), bet pēc 4. gadsimta — par sillabāriju.

Lai arī rakstu pieminekļi tika atklāti jau pirms 200 gadiem, tie tika atšifrēti tikai 1870. gados.

Raksturojums labot šo sadaļu

Rokraksta teksta paraugs zabūrā

Rakstā identificēti 29 līdzskaņus apzīmējoši burti, no kuriem trīs tā sauktie matres lectionis varēja apzīmēt arī garos patskaņus. Raksta virziens parasti bija no labās puses uz kreiso, bet lietots arī bustrofedons, pretējā virzienā rindās burtus rakstot spoguļrakstā. Vārdu atdalīšanai lietota vertikāla svītra ⟨𐩽⟩.

Raksts pastāvēja divās formās:

epigrāfiskā forma musnads monumentāliem uzrakstiem, parasti izpildītiem akmenī vai keramikā,
kursīvā forma zabūrs reliģiskiem tekstiem un ikdienas pierakstiem, parasti izpildīti uz papirusa, koka dēlīšiem vai palmu lapām.

Burti labot šo sadaļu

Burts^[2]	Trans.	IPA	Attiecīgais burts citos alfabētos
Burts^[2]	Trans.	IPA	Ziemeļarābu	Geezs	Feniķiešu	Aramiešu	Arābu
𐩠	h	[h]	𐪀	ሀ	𐤄	𐡄	ه
𐩡	l	[l]	𐪁	ለ	𐤋	𐡋	ل
𐩢	ḥ	[ħ]	𐪂	ሐ	𐤇	𐡇	ح
𐩣	m	[m]	𐪃	መ	𐤌	𐡌	م
𐩤	q	[q]	𐪄	ቀ	𐤒	𐡒	ق
𐩥	w	[w], [uː]	𐪅	ወ	𐤅	𐡅	و
𐩦	s² (ś)	[ɬ]	𐪆	ሠ	𐤔	𐡔	ش
𐩧	r	[r]	𐪇	ረ	𐤓	𐡓	ر
𐩨	b	[b]	𐪈	በ	𐤁	𐡁	ب
𐩩	t	[t]	𐪉	ተ	𐤕	𐡕	ت
𐩪	s¹ (š)	[s]	𐪊	ሰ			س
𐩫	k	[k]	𐪋	ከ	𐤊	𐡊	ك/ڪ
𐩬	n	[n]	𐪌	ነ	𐤍	𐡍	ن
𐩭	ḫ	[x]	𐪍	ኀ			خ
𐩮	ṣ	[sˤ]	𐪎	ጸ	𐤑	𐡑	ص
𐩯	s³ (s)	[s̪]	𐪏		𐤎	𐡎	س
𐩰	f	[f]	𐪐	ፈ	𐤐	𐡐	ف
𐩱	ʾ	[ʔ]	𐪑	አ	𐤀	𐡀	ا
𐩲	ʿ	[ʕ]	𐪒	ዐ	𐤏	𐡏	ع
𐩳	ḍ	[ɬˤ]	𐪓	ፀ			ض
𐩴	ɡ	[ɡ]	𐪔‎	ገ	𐤂	𐡂	ج
𐩵	d	[d]	𐪕	ደ	𐤃	𐡃	د
𐩶	ġ	[ɣ]	𐪖				غ
𐩷	ṭ	[tˤ]	𐪗	ጠ	𐤈	𐡈	ط
𐩸	z	[z]	𐪘	ዘ	𐤆	𐡆	ز
𐩹	ḏ	[ð]	𐪙				ذ
𐩺	y	[j], [iː]	𐪚	የ	𐤉	𐡉	ے/ي
𐩻	ṯ	[θ]	𐪛				ث
𐩼	ẓ	[θˤ]	𐪜				ظ

Skaitļi labot šo sadaļu

Skaitļu pierakstam tika lietotas sešas zīmes, no kurām četri bija alfabēta burti, vārdus atdalošā zīme skaitlim 1 un modificēts burts ⟨𐩾⟩ skaitlim 50. Papildus tika lietota zīme ⟨𐩿⟩ skaitļu bloku atdalīšanai. Skaitliskās vērtības tika veidotas, summējot optimālo zīmju skaitu, piemēra 99 rakstīts kā 𐩾𐩲𐩲𐩲𐩲𐩭𐩽𐩽𐩽𐩽.

1	5	10	50	100	1000
𐩽	𐩭	𐩲	𐩾	𐩣	𐩱

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidarābijas raksts.

[1] Palaeography of the Ancient South Arabian script. New evidence for an absolute chronology. In: Arabian archaeology and epigraphy 24 (2013), pp. 186-195

[UnicodeChart-2] Official Unicode Consortium code chart

[1]

[2]