Arābu alfabēts

Arābu alfabēts (arābu: أَبْجَدِيَّة عَرَبِيَّة‎, abjadiyyah ‘arabiyyah) ir alfabēts, kuru izmanto, lai pierakstītu arābu valodu. Alfabētā ir 28 līdzskaņus apzīmējoši burti. Trīs no šiem burtiem (’alif, wāw un yā’) nepilnajā rakstībā apzīmē arī garos patskaņus. Visi šie burti ir kursīvā gan rokrakstā, gan drukātā veidā. Tas nozīmē, ka rakstot vārdu, katrs nākamais burts ir tieši saistīts ar iepriekšējo. Arābu alfabēta virziens ir no labās puses uz kreiso. Katram arābu alfabēta burtam var būt līdz četrām dažādām grafiskajām formām — vārda sākumam, vidum vai beigām, kā arī izolētā. Arābu alfabētā neizšķir lielos un mazos burtus. Uz arābu alfabētu bāzētu rakstību izmanto arī persiešu valoda, urdu, dari, daļēji kurdu valoda, azerbaidžāņu valoda, kazahu valoda un citas.

Valstis, kurās arābu alfabēts tiek izmantots, kā vienīgais rakstības veids, ir iekrāsotas tumši zaļā krāsā, bet valstis, kurās bez arābu alfabēta izmanto arī citus alfabētus, ir iekrāsotas gaiši zaļā krāsā.

Pamatburti

Arābu alfabētā ir 28 pamatburtu.

Arābu alfabēta pamatburti

Nosaukums	Translit.	Izruna (IPA)	Burta atrašanās vieta vārdā			Atsevišķi
			Vārda beigās	Vārda vidū	Sākumburts
’alif	’ / ā	dažādi, ieskaitot /aː/	ـا	ـا	ا	ا
bā’	b	/b/ (dažreiz aizguvumos /p/)	ـب	ـبـ	بـ	ب
tā’	t	/t/	ـت	ـتـ	تـ	ت
thā’	th (arī ṯ )	/θ/	ـث	ـثـ	ثـ	ث
jīm	j (arī ǧ, g )	[d͡ʒ] ~ [ʒ] ~ [ɡ]	ـج	ـجـ	جـ	ج
ḥā’	ḥ	/ħ/	ـح	ـحـ	حـ	ح
khā’	kh (arī ḫ, ḵ )	/x/	ـخ	ـخـ	خـ	خ
dāl	d	/d/	ـد	ـد	د	د
dhāl	dh (arī ḏ )	/ð/	ـذ	ـذ	ذ	ذ
rā’	r	/r/	ـر	ـر	ر	ر
zayn / zāy	z	/z/	ـز	ـز	ز	ز
sīn	s	/s/	ـس	ـسـ	سـ	س
shīn	sh (arī š )	/ʃ/	ـش	ـشـ	شـ	ش
ṣād	ṣ	/sˤ/	ـص	ـصـ	صـ	ص
ḍād	ḍ	/dˤ/	ـض	ـضـ	ضـ	ض
ṭā’	ṭ	/tˤ/	ـط	ـطـ	طـ	ط
ẓā’	ẓ	[ðˤ] ~ [zˤ]	ـظ	ـظـ	ظـ	ظ
‘ayn	ʿ	/ʕ/	ـع	ـعـ	عـ	ع
ghayn	gh (arī ġ, ḡ )	/ɣ/ (dažreiz aizguvumos /ɡ/)	ـغ	ـغـ	غـ	غ
fā’	f	/f/ (dažreiz aizguvumos /v/)	ـف	ـفـ	فـ	ف
qāf	q	/q/ (dažreiz aizguvumos /ɡ/)	ـق	ـقـ	قـ	ق
kāf	k	/k/ (dažreiz aizguvumos /ɡ/)	ـك	ـكـ	كـ	ك
lām	l	/l/	ـل	ـلـ	لـ	ل
mīm	m	/m/	ـم	ـمـ	مـ	م
nūn	n	/n/	ـن	ـنـ	نـ	ن
hā’	h	/h/	ـه	ـهـ	هـ	ه
wāw	w / ū / aw	/w/, /uː/, /aw/, dažreiz aizguvumos /u/, /o/ un /oː/	ـو	ـو	و	و
yā’	y / ī / ay	/j/, /iː/, /aj/, dažreiz aizguvumos /i/, /e/ un /eː/	ـي	ـيـ	يـ	ي

• ^a ’Alif var simbolizēt dažādas fonēmas literārajā arābu valodā:
  1. Bez diakritiskajām zīmēm: ا
     • sākumburts: a, i   /a, i/ vai dažreiz klusais definētais artikuls ال (a)l-
     • varda vidū vai beigās: ā   /aː/.
  2. ’Alif ar hamzah virs burta: أ
     • sākumburts: ’a, ’u   /ʔa, ʔu/
     • varda vidū vai beigās: ’a   /ʔa/.
  3. ’Alif ar hamzah zem burta: إ
     • sākumburts: ’i   /ʔi/; nav vārda vidū vai beigās.
  4. ’Alif ar maddah : آ
     • sākumburts, vārda vidū un beigās: ’ā   /ʔaː/.

• ^b /p/ un /v/ var attēlot attiecīgi ar پ un ڤ‎/ڥ vai, ja nepieejams, ب un ف‎/ڢ tiek attiecīgi lietoti.

• ^c Arābu valodas runātājiem fonēmu /ɡ/ var attēlot, izmantojot dažādus burtus, atkarībā no lokālajiem dialektiem. ج parasti izmanto Ēģiptē, dažreiz arī Jemenā un Omānā. ق tiek lietots, kur tas lokālajos dialektos attēlo [ɡ]. ك vai غ tiek lietots, kur lokālajos dialektos /ɡ/ neeksistē. Citi burti, kā گ,‎ ݣ vai ڨ arīdzan var būt izmantoti, bet tos neuzskata par arābu standarta burtiem. Līdzīgi, kur ج attēlos [ɡ], tas var būt arīdzan lietots, lai attēlotu /ʒ/~/d͡ʒ/ vai burts چ var būt izmantots Ēģiptē.

• ^d Fā’ un qāf tradicionāli raksta Āfrikas ziemeļrietumos kā ڢ un ڧـ ـڧـ ـٯ, attiecīgi, pēdējais punkts ir pievienots tikai sākumburtam vai vārda vidū esošajam burtam.

• ^e Ēģiptē, Sudānā un dažreiz citās vietās Yā’ rakstot atsevišķi un vārda beigās gan rokrakstā, gan drukātajā tekstā vienmēr ir bez punktiem ى, padarot to tikai vārdā skaidri atšķiramu no ’alif maqṣūrah.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arābu alfabēts.