Aleksandrs Tormasovs
Aleksandrs Tormasovs (krievu: Алекса́ндр Петро́вич Торма́сов; 1752–1819) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis. Baltijas ģenerālgubernators (1807).
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1750. gada 14. septembrī Maskavā flotes leitnanta Pjotra Tormasova ģimenē. 1762. gadā kļuva par pāžu galmā, 1772. gadā sāka karadienestu Vjatkas musketieru pulkā, 1777. gadā kļuva par Somijas jēgeru bataljona komandieri, 1784. gadā par Aleksandrijas huzāru pulka komandieri. 1785. gadā bija brīvmūrnieku militārās ložas "Minevra" sekretārs.
Piedalījās Krievu—turku karā, 1791. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru. Koscjuško sacelšanās apspiešanas (1794) laikā Tormasovs piedalījās Varšavas ieņemšanā. 1796. gadā viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu un kirasieru pulka komandieri, 1801. gadā par kavalērijas ģenerāli un 1802. gadā par Livonijas divīzijas (Лифляндская дивизия) inspektoru. 1803. gada ģenerālis Tormasovs kļuva par Kijivas militāro gubernatoru, 1804. gadā viņam piešķīra Guberņas muižu pie Rīgas. Ceturtās koalīcijas kara laikā no 1807. gada 28. marta līdz 23. decembrim viņš bija Rīgas ģenerālgubernators.
Krievu—persiešu kara laikā 1808. gadā Tormasovu iecēla par Krievijas karaspēka komandieri Kaukāzā, viņš ieņēma Erevānu, sakāva persiešus pie Elizabetpoles un 1810. gadā iekaroja Imeretiju. 1812. gada karā Tormasovs komandēja Trešo Rietumu armiju Volīnijā. 1814. gadā viņu iecēla par Maskavas militāro ģenerālgubernatoru.
Miris 1819. gada 25. novembrī Maskavā.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Frīdrihs Bukshēvdens |
Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators 1807 |
Pēctecis: Frīdrihs Bukshēvdens |