Ģenerālis

Šis raksts ir par dienesta pakāpi. Par filmu skatīt rakstu Ģenerālis (filma).

Ģenerālis (no latīņu: generalis — ‘galvenais’) ir augstāko virsnieku dienesta pakāpe.

Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Dāvids Sīmansons (1859—1933).

Šis termins tiek lietots gandrīz visu pasaules valstu armijās. Ģenerālis var būt gan atsevišķa pakāpe, kas parasti apzīmē augstāko dienesta pakāpi attiecīgās valsts armijā, gan arī jēdziens, kuru attiecina uz virsnieku, kuram ir kāda no ģenerāļa pakāpēm, piemēram, ģenerālmajors, ģenerālleitnants un citas.

Par piecu zvaigžņu ģenerāļiem parasti dēvē feldmaršalus, kuri kaujas laukā attiecīgi vada vislielākās militārās formācijas.

Vēsture

Pirmo reizi šī pakāpe parādījās Francijā, 16. gadsimtā. Lai iegūtu šo augsto virsnieka pakāpi parasti ir jābūt augstākajai militārajai izglītībai un ilgstošai pieredzei dienestā, kas parasti mērāma vairākos desmitos gadu. Šī pakāpe tiek lietota ne tikai militārajā jomā, bet arī daudzos citos dienestos, kuros pastāv dienesta pakāpes, piemēram, policijā, robežsardzē vai glābšanas dienestos.

Iedalījums

Parasti ar jēdzienu "ģenerālis" izšķir piecu dažādu dienestu pakāpes, kur, sākot ar zemāko līdz augstākajai, tās tiek sarindotas šādi:

• Brigādes ģenerālis — saukts arī par "vienzvaigžņu ģenerāli", parasti komandē veselu pulku vai brigādi.
• Ģenerālmajors — saukts arī par "divzvaigžņu ģenerāli", parasti komandē veselu divīziju.
• Ģenerālleitnants — saukts arī par "trīszvaigžņu ģenerāli", parasti komandē veselu armijas korpusu.
• Ģenerālpulkvedis — saukts arī par "četrzvaigžņu ģenerāli", parasti komandē veselu armiju.
• Ģenerālfeldmaršals jeb armijas ģenerālis — saukts arī par "pieczvaigžņu ģenerāli", parasti komandē veselu fronti vai armiju grupu.

Lietošana Latvijā

Arī Latvijas Bruņotajos spēkos un Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos tika un tiek lietota šī dienesta pakāpe, tāpat arī Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Latvijas karaspēka ģenerāļu apkakles zīmotnes uz parādes militārā tērpa

• 
  Ģenerālis, no 1992. gada pulkvedis
• 
  Ģenerālis (1928-1930)
• 
  Brigādes ģenerālis (no 2002)
• 
  Ģenerālmajors (no 2002)
• 
  Ģenerālleitnants (no 2002)

NATO valstu ģenerāļu uzpleči

• 
  Apvienotā Karaliste
• 
  Dānija
• 
  Čehija
• 
  Francija
• 
  Grieķija
• 
  Itālija
• 
  Kanāda
• 
  Latvija
• 
  Nīderlande
• 
  Norvēģija
• 
  Polija
• 
  Portugāle
• 
  Spānija
• 
  Rumānija
• 
  Ungārija
• 
  Vācija
• 
  Zviedrija

Ārējās saites

• Otrā pasaules kara ģenerāļi (angliski)