1955. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1955. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
| Pasaulē: | 1952 1953 1954 - 1955 - 1956 1957 1958 |
| Latvijā: | 1952 1953 1954 - 1955 - 1956 1957 1958 |
| Laikapstākļi: | 1952 1953 1954 - 1955 - 1956 1957 1958 |
| Sportā: | 1952 1953 1954 - 1955 - 1956 1957 1958 |
| Kino: | 1952 1953 1954 - 1955 - 1956 1957 1958 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
Jūnijs labot šo sadaļu
- 16. jūnijs — Rīgā viesojās kompartijas un padomju līderis Ņikita Hruščovs. Pirmo reizi vēsturē augstākā padomju amatpersona apmeklēja Latviju.[2]
Jūlijs labot šo sadaļu
Oktobris labot šo sadaļu
- Sāka iznākt laikraksts "Sports".[1]
Novembris labot šo sadaļu
- 7. novembris — no Gorkijas Automobiļu rūpnīcas Rīgā ieradās pirmā automašīnu Volga (GAZ-21) partija.[3]
Nezināms datums labot šo sadaļu
- Tika atjaunots Dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā. Darbus veica ar karaspēka, gūstekņu un civiliedzīvotāju palīdzību [4] pēc Ļeņingradas Tiltu projektēšanas institūta inženiera A. Starceva projekta.[5]
- Rīgā, Ļeņina ielā 38 tika atvērts "Aptieku izziņu dienests", kurā varēja iegūt informāciju par medikamentu pieejamību aptiekās.[3]
Kultūra labot šo sadaļu
Teātris labot šo sadaļu
- 20. jūnijs — Latvijas Nacionālajā operā tika iestudēta opera "Uz jauno krastu" pēc Viļa Lāča romāna motīviem. Libreta autors bija Fricis Rokpelnis, bet mūzikas autors bija Marģeris Zariņš.[6]
Mākslas filmas labot šo sadaļu
- "Salna pavasarī" (režisori Leonīds Leimanis un Pāvels Armands) [7][P 1][P 2]
- "Uz jauno krastu" (režisors Leonīds Lukovs) [P 3]
Dzimuši labot šo sadaļu
- 3. janvāris — Andris Rāviņš, politiķis
- 5. janvāris — Māris Grīnblats, politiķis (miris 2021. gadā)
- 15. februāris — Zbigņevs Stankevičs, garīdznieks, Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps
- 3. marts — Jurijs Petropavlovskis, politiķis (miris 2020. gadā)
- 7. marts — Aivars Hermanis, mūziķis, komponists, producents
- 9. jūnijs — Vitauts Staņa, politiķis
- 26. jūnijs — Jānis Krūmiņš, sociologs, fotogrāfs, žurnālists, diplomāts un politiķis (miris 2021. gadā)
- 3. jūlijs — Ita Kozakeviča, žurnāliste, sabiedriska darbiniece (mirusi 1990. gadā)
- 26. jūlijs — Aleksandrs Starkovs, krievu izcelsmes Latvijas futbolists un futbola treneris
- 13. augusts — Baiba Rozentāle, mediķe, politiķe
- 16. augusts — Imants Bekešs, policists, politiķis
- 24. augusts — Pēteris Šogolovs, aktieris (miris 2020. gadā)
- 28. augusts — Arturs Vaiders, sporta žurnālists (miris 2016. gadā)[8]
- 25. septembris — Dainis Īvāns, politiķis
- 28. septembris — Viktors Freibergs, kinozinātnieks un rakstnieks (miris 2022. gadā)
- 19. novembris — Romualds Ražuks (Romualdas Ražukas), politiķis
- 26. novembris — Andris Bērziņš, politiķis
- 9. decembris — Elita Veidemane, žurnāliste
Miruši labot šo sadaļu
- 7. aprīlis — Elīna Zālīte, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1898. gadā)
- 19. jūlijs — Jūlijs Madernieks, mākslinieks (dzimis 1870. gadā)
- 17. decembris — Arvīds Jurgens, futbolists, hokejists, basketbolists un bendija spēlētājs (dzimis 1905. gadā)
Skatīt arī labot šo sadaļu
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
Piezīmes labot šo sadaļu
- ↑ "Salna pavasarī" bija pirmā pilnībā patstāvīgi uzņemtā Latvijas PSR mākslas filma.
- ↑ Pēc Rūdolfa Blaumaņa darba motīviem.
- ↑ Pēc Viļa Lāča romāna motīviem.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 766. lpp.
- ↑ Latvijas hronika: 1949-1958 Arhivēts 2010. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē., lv.lv
- ↑ 3,0 3,1 "XX Gadsimts Post Scriptum" 2. sērija (1954-1955)
- ↑ Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs Arhivēts 2013. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē., railwaymuseum.lv
- ↑ Daiļrade, Curriculum Vitae: Zariņš, Marģeris Arhivēts 2016. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē., lmic.lv
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.
- ↑ «Aizsaules gaitās devies izcilais sporta žurnālists un LSM autors Arturs Vaiders». lsm.lv. 2016. gada 3. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 3. oktobrī.