1887. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1887. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Pasaulē:	1884 1885 1886 - 1887 - 1888 1889 1890
Latvijā:	1884 1885 1886 - 1887 - 1888 1889 1890
Laikapstākļi:	1884 1885 1886 - 1887 - 1888 1889 1890
Sportā:	1884 1885 1886 - 1887 - 1888 1889 1890
Kino:	1884 1885 1886 - 1887 - 1888 1889 1890

Notikumi

Janvāris

• 1. janvāris — Baltijā (arī Latvijas teritorijā) tika atcelts Krievijas Impērijā pastāvošais personas nodoklis — galvas nauda, kuru 1783. gadā ieviesa Katrīna II.

Jūnijs

• 19. jūnijs — Jēkabpilī arhibīskaps Arsēnijs iesvētīja jauno mūra Sv. Gara baznīcu, kas bija uzcelta nodegušās koka baznīcas vietā.

Novembris

• 8. novembris — Rīgā tika iesvētīta Sv. Pāvila luterāņu baznīca.

Nezināms datums

• Jelgavas pievārtē tika izveidota vājprātīgo un epileptiķu aprūpes iestāde “Tabors” (tagad Slimnīca Ģintermuiža)
• Augusts Dombrovskis Mīlgrāvī nodibināja kokzāģētavu.
• Siguldā atklāja pirmo kamanu braukšanas trasi Baltijā.
• Rīgā sāka darboties tabakas fabrika „A.S.Maikapars” .
• Rēzeknē negaisa laikā nodega 1685. gadā celtā katoļu koka baznīca. Tās vietā vēlāk tika uzmūrēta Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle.
• Līvānos tika dibināta Līvānu stikla fabrika.

Kultūra

• Tika publicētas pirmās Rūdolfa Blaumaņa noveles „Nezāle” un „Pērkoņa negaiss”.
• Laikrakstā „Dienas Lapa” tika publicēts pirmais Aspazijas dzejolis „Jaunā gadā”.
• Andrejs Jurjāns sacerēja divas kantātes - Garīgā kantāte un “Jau mēness starus laista”.

Zinātne

• Rīgas Politehnikumā V. Ostvalda vadībā veiktie mērījumu rezultāti tika apkopoti kā Ostvalda-Valdena likumība.
• Tika izdota V. Ostvalda sarakstītās Fizikālās ķīmijas mācību grāmatas ("Lehrbuch der allgemeinen Chemie") 2. daļa.
• V. Ostvalda redakcijā (kopā ar fizikālķīmiķi Jakobu vant Hofu) nāca klajā fizikālās ķīmijas jautājumiem veltīta zinātniskā žurnāla 1. numurs.
• No Leipcigas Universitātes uz Rīgas Politehnikumu pārnāca Kārlis Ādams Bišofs, kā rezultātā Rīga kļuva par vienu no stereoķīmijas pētījumu centriem.

Dzimuši

• 12. janvāris — Gotfrīds Mīlbergs (Skuju Frīdis), rakstnieks un politiķis (miris 1942. gadā)
• 31. janvāris — Kārlis Miesnieks, gleznotājs (miris 1977. gadā)
• 2. februāris — Alfrēds Bīlmanis, diplomāts (miris 1948. gadā)
• 5. februāris — Zigfrīds Anna Meierovics, politiķis (miris 1925. gadā)
• 4. marts — Ludvigs Blaksons, virsseržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (miris 1919. gadā)
• 12. maijs — Leo Mihelsons, gleznotājs (miris 1978. gadā)
• 23. jūlijs — Frīdrihs Kalniņš, virsnieks (miris 1938. gadā)
• 10. augusts — Edvards Liedskalniņš, tēlnieks (miris 1951. gadā)
• 15. augusts — Jānis Rudzutaks, revolucionārs, PSRS politiķis (miris 1938. gadā)
• 23. augusts — Frīdrihs Canders, zinātnieks un izgudrotājs (miris 1933. gadā)
• 23. septembris — Ģederts Eliass, revolucionārs un mākslinieks (miris 1975. gadā)
• 24. decembris — Vladislavs Rubulis, politiķis (miris 1937. gadā)

Miruši

• 8. februāris — Gustavs Hilbigs, vācbaltiešu arhitekts, Rīgas Politehnikuma profesors (dzimis 1822. gadā)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats