Mīlgrāvis
- Šis raksts ir par Rīgas pilsētas apkaimi. Par citām jēdziena Mīlgrāvis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Jaunmīlgrāvis un Aplokciems. Mīlgrāvja apkaime atrodas Rīgas Z daļā. Pa sauszemi tā robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā. Mīlgrāvja apkaimes robežas ir Mīlgrāvis, Ķīšezers, robežas līnija gar Mežaparku līdz Viestura prospektam, Lēdurgas iela, ostas dzelzceļa līnija.
| Mīlgrāvis | |
|---|---|
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Ziemeļu rajons |
| Pilsētas daļas | Jaunmīlgrāvis Aplokciems |
| Platība | 3,225 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 3 856 (2019) |
| Transports | |
| Autobuss | 2., 11., 24., 58. |
| Tramvajs | 5. |
| Cits | Elektrovilciens |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1015 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Mīlgrāvja apkaimes kopējā platība ir 3,225 km², kas ir par 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 080 metri. Iekšēji Mīlgrāvja apkaime sastāv no 2 atsevišķiem rajoniem — R daļā Jaunmīlgrāvis (primāri ostas teritorija), bet A daļā Aplokciems (primāri dzīvojamā un rekreācijas teritorija), turklāt abus šos apkaimes rajonus vienu no otra atdala Rīgas—Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase. Tādējādi pašreiz ir grūti uztvert noteikto Mīlgrāvja apkaimes teritoriju kā telpiski un funkcionāli vienotu telpu, lai gan ģeogrāfiski tas tā varētu arī būt. Apkaimes vienotības veicināšanai perspektīvā ir ļoti būtiski uzlabot fiziskās saites (ielas un satiksmes pārvadi) šīs apkaimes robežās, kā arī intensificēt vietējā centra raksturu.
Izglītība labot šo sadaļu
2017. gada pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" tika konstatēts, ka Daugavas labajā krastā uz ziemeļiem no centra (Sarkandaugava, Mīlgrāvis, Vecmīlgrāvis) ir izvietotas sešas vidusskolas, lai gan skolēnu skaits (443) ilgtermiņā ir pietiekams tikai vienai. Rīgas 28. vidusskola, Rīgas 29. vidusskola un Rīgas 31. vidusskola skolēnu trūkuma dēļ neatvēra 10. klases. Pētījuma autori ieteica reorganizēt tās vidusskolas, kurās obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss ir zemāks (Rīgas 46. vidusskola OCE indekss 32,4%), Puškina licejs OCE 33,5%) par pamatskolām. Viena kopīga apkaimes vidusskola varētu tikt veidota uz Rīnūžu vidusskolas (OCE 42,5%) bāzes, kurā pašlaik arī ir nepietiekams skolēnu skaits, tikai ar nosacījumu, ka skolēniem šajā vidusskolā tiek nodrošināts atbilstošs valsts valodas apguves līmenis. Pētījuma autori apzinās, ka daļai Sarkandaugavā dzīvojošo ērtāk būs doties uz Jāņa Poruka vidusskolu Čiekurkalnā vai vidusskolām centrā, līdz ar ko iespējamais vidusskolēnu skaits vienīgajā apkaimes vidusskolā pēc reorganizācijas, visticamāk, nepārsniegtu 300.[1]
Skatīt arī labot šo sadaļu
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
- ↑ Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā LETA 2017. gada 25. oktobrī
Ārējās saites labot šo sadaļu
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |