1792. gads
gads
- Šis raksts ir par 1792. gadu. Par citām jēdziena 1792 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1792. (MDCCXCII) bija garais gads, kurš pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Gregora kalendārs | 1792 MDCCXCII |
| Ab urbe condita | 2545 |
| Armēņu kalendārs | 1241 ԹՎ ՌՄԽԱ |
| Asīriešu kalendārs | 6542 |
| Bahāju kalendārs | −52 — −51 |
| Bengāliešu kalendārs | 1199 |
| Berberu kalendārs | 2742 |
| Budistu kalendārs | 2336 |
| Birmiešu kalendārs | 1154 |
| Bizantiešu kalendārs | 7300—7301 |
| Ķīniešu kalendārs | 辛亥年 (Metāla cūka) 4488 vai 4428 — līdz — 壬子年 (Ūdens žurka) 4489 vai 4429 |
| Koptu kalendārs | 1508—1509 |
| Etiopu kalendārs | 1784—1785 |
| Ebreju kalendārs | 5552—5553 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1848—1849 |
| - Shaka Samvat | 1714—1715 |
| - Kali Juga | 4893—4894 |
| Holocēna kalendārs | 11792 |
| Igbo kalendārs | 792—793 |
| Irānas kalendārs | 1170—1171 |
| Islāma kalendārs | 1206—1207 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 11 dienas |
| Korejas kalendārs | 4125 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 9. janvāris — tiek noslēgts Jasu miera līgums starp Krievijas un Osmāņu impērijām, kas izbeidza krievu-turku karu (1787-1792).
Aprīlis labot šo sadaļu
- 20. aprīlis — Francija piesaka karu Austrijai.
- 25. aprīlis — pirmo reizi tiek lietota giljotīna.
Maijs labot šo sadaļu
Septembris labot šo sadaļu
- 21. septembris — Parīzē atklāj Nacionālo konventa sēdi. Konvents izdod dekrētu par karaļa varas atcelšanu un republikas dibināšanu.
Novembris labot šo sadaļu
- 6. novembris — Francijas revolucionārā armija pie Žemappe uzvar Austrijas un Prūsijas karaspēku.
Notikumi Latvijā labot šo sadaļu
- 5. jūlijs - tiek iesvētīta jaunā Gārsenes luterāņu baznīca.
- 18. oktobris - tiek dibināta Vidzemes Ķeizariskā Vispārderīgā un ekonomiskā biedrība (Kaiserliche Livländische Gemeinnützige und Öconomische Societät).
- decembris - Jelgavā notiek dzirnavnieku dumpis.
- 1792. - tiek uzcelta Valtaiķu baznīca.
- 1792. - Liepājā tiek veikts pēdējais publiskais nāvessods (salaušana uz rata, kad tiek sodīti četri slepkavas).
Dzimuši labot šo sadaļu
- 28. februāris (j.s., pēc v.s. 17. februārī) — Kārlis Ernsts fon Bērs (Karl Ernst von Baer), vācbaltiešu biologs (miris 1876.)
- 29. februāris — Džoakīno Rosīni (Gioachino Rossini), itāliešu komponists (miris 1868.)
- 7. marts — Džons Heršels (John Herschel), angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis (miris 1871.)
- 13. maijs — Pijs IX (Pius IX), Romas pāvests (miris 1878.)
- 8. jūlijs — Saksijas-Hildburghauzenes Terēze (Therese von Sachsen-Hildburghausen), Bavārijas karaliene (mirusi 1854.)
- 4. augusts — Persijs Šellijs (Percy Shelley), angļu dzejnieks (miris 1822.)
- 18. augusts — Džons Rasels (John Russell), britu politiķis (miris 1878.)
- 28. augusts — Kārlis Kraukliņš, žurnālists, bibliotekārs, Gētes draugs
- 1. decembris — Nikolajs Lobačevskis (Николай Лобачевский), krievu matemātiķis, domātājs (miris 1856.)
- 6. decembris — Villems II (Willem II), Nīderlandes karalis (miris 1849.)
- 12. decembris — Aleksandrs Ipsilants (Αλέξανδρος Υψηλάντης), grieķu karavīrs (miris 1828.)
Miruši labot šo sadaļu
- 1. marts — Leopolds II (Leopold II.), Svētās Romas imperators (dzimis 1747)
- 3. marts — Roberts Adams (Robert Adam), skotu arhitekts (dzimis 1728.)
- 29. marts — Gustavs III, Zviedrijas karalis
- 18. maijs — Šarls Simons Favards, franču dramaturgs
- 4. jūnijs (j.s., pēc v.s. 24. maijā) — Jākobs Mihaels Reinholds Lencs (Jakob Michael Reinhold Lenz), vācbaltiesu dzejnieks (dzimis 1751.)
- 19. novembris — Johans Kristofs Bērenss (Johann Christoph Berens), Rīgas rātskungs (dzimis 1729.)
Kalendārs labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1792. gads |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |