Nikolajs Lobačevskis

Nikolajs Lobačevskis (krievu: Николай Лобачевский; dzimis 1792. gada 1. decembrī [v.s. 20. novembrī], miris 1856. gada 24. februārī [v.s. 12. februārī]) bija krievu matemātiķis, Lobačevska ģeometrijas izveidotājs.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis Ņižņijnovgorodā ģeodēzijas departamenta ierēdņa ģimenē. 1797. gadā nomira viņa tēvs un 1800. gadā ģimene pārcēlas uz Kazaņu.

1807. gadā pēc vairākiem eksāmeniem Nikolajs saņēma atļauju klausīties universitātes profesoru un adjunktu lekcijas. Sākotnēji Lobačevska ieceres saistījās ar medicīnu, bet 1808. gadā, kad Kazaņā ieradās pazīstamais vācu matemātiķis M. Bartels (Karla Gausa skolotājs un draugs), studenta domas mainījās par labu matemātikai. 1810. gadā sākās arī astronomijas studijas, un 1811. gadā Lobačevskis kopā ar profesoru Litrovu novēroja spožu komētu. Šajā laikā Lobačevskis lasīja arī filozofiskus sacerējumus (Lesingu, Didro). Studiju posmā par teicamām sekmēm Lobačevskis ieguva "kamerstudenta" nosaukumu, kas deva zināmus režīma atvieglinājumus, kā arī 60 rubļus grāmatu iegādei.

Tomēr jaunekļa dzīvais raksturs, sabiedriskums un asprātība dažkārt izraisīja incidentus. Tā, piemēram, studentu pārkāpumu žurnālā lasāms, ka Lobačevskis sēdējis karcerī par tādas raķetes palaišanu naktī, kas varējusi aizdedzināt veselu korpusu. Studentu apvainoja arī bezdievībā. Nikolaja uzvedību apsprieda universitātes padomē, un tikai izcilās spējas glāba jaunekli no izslēgšanas.

Darbs Kazaņas universitātē labot šo sadaļu

1811. gadā viņš ieguva maģistra grādu fizikā un matemātikā un pēc pāris gadiem kļuva par adjunktu. No 1812. līdz 1814. gadam jaunais pasniedzējs lasīja lekcijas ierēdņiem, kuriem nebija augstākās izglītības. No 1814. gada sākās Lobačevska darbs Kazaņas universitātē. Viņš pasniedza ģeometriju, skaitļu teoriju (Gausa interpretācijā), trigonometriju, diferenciālrēķinus un integrālrēķinus.

No 1819. līdz 1825. gadam tika izstrādāta neeiklīda ģeometrija. Šajā laikā divas reizes Lobačevski ievēlēja par fakultātes dekānu. No 1827. gada Lobačevskis 19 gadus pēc kārtas bija universitātes rektors un daudz darba veltīja dažādu jautājumu risināšanai. Universitātes ēka bija novecojusi — to vajadzēja paplašināt, piebūvējot palīgtelpas. No 1825. gada līdz 1835. gadam Lobačevskis bija arī universitātes bibliotekārs, tādējādi zināmu laika posmu savienojot šo darbu ar rektora amatu. Lobačevskis lasīja arī publiskas lekcijas par fizikas jautājumiem.

Karjeras noslēgums labot šo sadaļu

Lobačevski nomāca tas, ka viņa jaunās matemātiskās idejas netika atzītas un ievērotas. Nelaimīgs bija 1846. gads. Beidzās profesora darbības līgums, un zinātniekam 53 gadu vecumā vajadzēja aiziet no universitātes. Šajā gadā nomira arī vecākais dēls Aleksejs. Pēc šiem diviem triecieniem sekoja trešais — sāka pavājināties redze. Lobačevskis no sākuma savu slimību slēpa, bet drīz tas vairs nebija iespējams.

Pamazāk darbaspējas zaudējušais zinātnieks tika aizmirsts un 1856. gadā jaunās ģeometrijas nodibinātājs aizgāja no dzīves.^[1]

Ģimene labot šo sadaļu

Četrdesmit gadu vecumā Lobačevskis nodibināja ģimeni. Matemātiķa ģimenē bija 6 bērni. Viņa sievai pūrā bija muiža, kurā zinātnieks daudz strādāja modernākas saimniecības izveidošanā. Tomēr muiža nesa zaudējumus, un matemātiķa saimnieciskajai darbībai draudēja bankrots.