Partenope, arī 11 Partenope ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 153 km, atrodas asteroīdu joslā.

Partenope  
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Annibale de Gaspariss
Atklāšanas datums 1850. gada 11. maijā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (11) Parthenope
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2015. gada 27. jūnijā (JD 2457200,5) [1]
Afēlijs 2,698 AU [1]
Perihēlijs 2,2066888 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,4523255 AU [1]
Ekscentricitāte 0,1001648[1]
Apriņķojuma periods 3,84 a [1]
Slīpums 4,62984°[1]
Uzlecošā mezgla garums 125,56679°[1]
Pericentra arguments 196,03957°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas 153,33 km[2]
Sideriskais periods 13,7204 h [2]
Ģeometriskais albedo 0,1803[2]
Asteroīdu spektru tipi S [2]
Redzamais spožums 9,76 [3]
Absolūtais spožums 6,55 H [1]

Asteroīdu 1850. gada 11. maijā atklāja itāļu astronoms Annibale de Gaspariss (Annibale de Gasparis) Kapodimontes observatorijā Neapolē. Tas bija otrais viņa atklātais asteroīds (kopā 9). Asteroīda vārdu ieteica Džons Heršels.[4] Partenope grieķu mitoloģijā ir sirēna, kura dibinājusi pilsētu Partenopu (mūsdienās Neapole).

Partenope pieder S tipa asteroīdiem, sastāv no silikātu minerāliem. 1993. gada septembrī (tobrīd Partenope atradās tuvu opozīcijai) Krimas observatorijā tika pētīts asteroīda spektrs. Kopumā spektrs atbilda S tipa asteroīdiem, tomēr tika atklātas vājas absorbcijas joslas 0,38 μm un 0,42 μm viļņu garumos. Līdzīgi spektri atklāti M tipa asteroīdiem, piemēram 201 Pēnelope.[5]

1985.-1987. gadā Maunakea observatorija, izmantojot 2,2 m teleskopu, pētīja apgabalu ap asteroīdu, nolūkā atklāt kādu pavadoni vai putekļu gredzenu, taču nekas netika atrasts.[6]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Partenopes orbīta