Zvārtes iezis

Zvārtes iezis ir devona smilšakmens iežu atsegums Latvijā. Atrodas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas Nacionālajā parkā. Iezis ir valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis.

Zvārtes iezis

Ieža raksturojums

Zvārtes iezis pirms tika iztaisnota upes gultne

Atsegumam ir divas nosacītas daļas — dienvidaustrumos, attālāk no Amatas atrodas līdz 44 m augsta, pusloka formas nobrukuma krauja, ziemeļrietumos atrodas Amatas apskalots līdz 19 metrus augsts klints izcilnis. Kopējais kraujas garums ap 200 m. Krauja ir ļoti stāva, pakļauta virzemes un pazemes ūdeņu iedarbībai, vējam, salam un citām dabas pārādībām. Lielāko daļu šī ieža aizņem Gaujas svīta, bet pašā kraujas augšdaļā ir aptuveni 3m biezs Amatas svītas atsegums. Starp klinti un krauju Zvārtes iezī ir aleirolīts, kuru pārsedz baltie smilšakmeņi. 1939. gadā pie Zvārtes ieža Amatas gultne tika iztaisnota, lai upes sānu erozijas dēļ milzīgais smilšakmens izcilnis neietu bojā — kopš šī laika arī vērojama pakāpeniska atseguma dienvidaustrumu daļas nobrukšana un aizaugšana. 200 m lejpus Zvārtes iezim Amatas otrā krastā atrodas Miglas iezis, saukts arī par Mazo Zvārtes iezi un Pļavas iezi (augstums 14 m).

Apkārtne

Ceļš uz Zvārtes iezi

Pretī Zvārtes iezim, 323 m attālumā, austrumos, Amatas labajā krastā, atrodas līdzīgs smilšakmens izcilnis – Miglas iezis, ko vietējie iedzīvotāji saukuši par Pļavas iezi, vēl pazīstams kā Mazais Zvārtes iezis, bet senāk dēvēts arī par Čūskas kalnu, kura augstums ir 25 m. Kādreizējā Amatas vecupe, Miglas ieža pakājē, izveidojusi nelielu dīķi. 927 m attālumā no Zvārtes ieža, Amatas kreisajā krastā, atrodas Zemais jeb Roču iezis. Nosaukums jau vēstī par to, ka iezis nav sevišķi augsts, bet ir iezīmīgs ar savām alām – Bruņuzivju un apaļīgās formas P ala. Pretī Zemajam iezim, Amatas labajā krastā, slejas Lustūža iezis, kurš pazīstams ar Lustūža krāci un aso līkumu stāvajā klinšu sienā, kas ir viena no bīstamākajām ūdenstūristu vietām Amatā. 1,3 km attālumā no Zvārtes ieža sastopams Vanagu iezis, minēts arī kā Egļu krauja kas izveidojies par mežonīgu, iežu nobrukumiem izrobotu augstu krauju. Līdzīgi kā Zvārtes iezi, arī šo iezi veido it kā divi klinšu stāvi. Smilšakmeņos uzietas bruņuzivju atliekas. Savukārt Vizbulīšu iezim (1,4 km attālumā) pavasaros visapkārt zied vizbulītes, ar ko izskaidrojams ieža nosaukums. Un šie ieži nav vienīgie, bet ir arī vēl diezgan daudz citu iežu, kas sastopami Zvārtes ieža apkārtnē, gar Amatu. Zvārtes ieža apkārtnē var apskatīt arī Veclauču viduslaiku kapsētu(1.8 km attālumā no Zvārtes ieža), mazliet tālāk atrodas Roču meža rezervāts, kura apmeklēšana nav atļauta. Turpinot ceļu tālāk, būs saskatāma Krustkalnu viduslaiku kapsēta minēta arī kā Zviedru kapi. Pēc 100 m būs apskatāma Kājiņu ala, kas ir Valsts aizsargājams dabas objekts. Ala atklāta 1986. gadā, tās kopgarums ir 22 m. Alā var apskatīt senas zīmes. Ala kalpo arī kā ziemojošo sikspārņu monitoringa (novērošanas) stacija. Zvārtes ieža ainava nebūtu pilnīga bez Vieļu mājas rijas, kas ir apmēram 150 gadus veca. Pēc nostāstiem 1872. gada vētrā aiznesta no Zvārtes mājām uz Vieļu, kur to atjaunoja 1986. gadā. Pie Zvārtes ieža, Amatas kreisajā krastā atrodas Roču rezervāts.

Lai objekts būtu pieejams apskatei un vienlaikus lielā tūristu plūsma nenodarītu lielu ļaunumu trauslajai klintij, ap Zvārtes iezi Gaujas Nacionālā parka administrācija izveidojusi tūrisma infrastruktūru — koka kāpnes, celiņu, iekārto tiltu pār Amatas upi un attālāk no ieža - automašīnu un autobusu stāvvietu un tūrisma informācijas centru. Gaujas nacionālais parks sadarbībā ar vietējiem zemes īpašniekiem kopj no ieža pārredzamo ainavu — tiek pļauta iezim tuvākā pļavas daļa, savukārt attālāko pļavas daļu nogana zirgi, pēc iespējas labā kārtībā tiek uzturēta visos tūristu attēlos redzamā rija, kas pēc nostāstiem 1872. gada vētrā aiznesta no Zvārtes mājām uz Vieļu, kur to atjaunoja 1986. gadā.

Tūrisma maršruti

Zvārtes iezis 2008. gadā

Zvārtes iezis ir iekļauts dažāda veida tūrisma maršrutos. Piemēram, viens no tādiem ir maršruts autotūristiem – Ķempju ev.lut. baznīca - Rehabilitācijas centrs ”Līgatne” un Padomju laika slepenais pazemes bunkurs - Ķūķu klintis - Zvārtes iezis - Āraišu apkārtne (ezerpils, pilsdrupas, baznīca ar mācītajmuižu), vējdzirnavas - Ērgļu (Ērģeļu) klintis. Arī kājāmgājēju maršrutos Zvārtes iezis ir iekļauts - Kārļu zivjaudzētava - Zvārtes iezis. Maršruta izstaigāšana varētu prasīt aptuveni 2 – 3 stundas. Diemžēl nav labiekārtots, tikai marķēts ar oranžas krāsas atzīmēm uz koku stumbriem, atsevišķi posmi ir pat bīstami! Tiek piedāvāts arī labiekārtots, apmērām 1 stundu ilgs, kājāmgājēju maršruts - Zvārtes iezis - Veclauču tilts. [8]Takas garums ir 2,2 km. Abi kājāmgājēju posmi ir pielāgoti ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, nelielām skolēnu grupām ar pavadoni, visiem tiem, kuru sirdīs ir mīlestība pret dabu. Visbeidzot arī velotūristiem būs, ko darīt. Piemēram vienas dienas velomaršruts - Līgatnes dabas takas – Līgatne – Skaļupes – Ķūķu klintis – Zvārtes iezis – Kārļi – Āraišu apkārtne – Ieriķi – Ķempji – Līgatne – Līgatnes dabas takas – kura garums ir aptuveni 55 km, [9]segums ~4% meža ceļš, ~70% grants ceļš, ~26% asfalts, ar vidēji grūtu – grūtu grūtības pakāpi, jārēķinās ar to, ka maršrutā asfaltētā ceļa segums dažviet būs nekvalitatīvs, daudz dažāda garuma nobraucienu un pacēlumu, pirms Zvārtes ieža nogāze ar 12% kritumu.

Infrastruktūra

Zvārtes ieža apkārtne

Zvārtes ieža tuvumā apmeklētājiem pieejama autostāvvieta, 9 atkritumu urnas, velonovietnes, 9 piknika vietas, 5 labierīcības, apsaimniekotājs – Gaujas nacionālā parka administrācija izveidojusi koka kāpnes, kuras ved uz ieža virsotni, celiņu, iekārto tiltu pār Amatas upi, 3 skatu vietas, 1 nojumi ieža pakājē atrodas informācijas stendi, norādes 2 valodās, labiekārtotas takas (dabas taka gar Amatas krastiem; izziņas taka „Meža mātes valstībā”). Teritorijā un takās izvietotas virziena norādes vai tās ir marķētas (oranžs rombs uz koka stumbra). Šādas infrastruktūras dēļ iezis ir gan pieejams apmeklētājiem, gan tiek pasargāts no lielās tūristu plūsmas izraisītā postījuma. Tā kā vairākos takas posmos ir kāpnes, tad takas nav pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jeb apmeklētājiem ratiņkrēslos. Bet vismaz no stāvlaukuma līdz Zvārtes iezim ir iespējama pārvietošanās ratiņkrēslā, ceļa segums – šķembas. Pretī Zvārtes iezim, pļavā no 2002. gada atvērts apmeklētāju centrs, kurā ir iespēja iepazīt vietējo ārstniecības augu ekspozīciju; uzzināt par raganām, par zāļu sievām un senām tradīcijām; saņemt informāciju par ekskursijām, pārgājieniem un tūrisma maršrutiem; nopirkt dažādus suvenīrus, pastkartes, ceļvežus un kartes, kā arī uzkodas un atspirdzinošus dzērienus; iepazīties ar ēdināšanas iestādu un tuvāko naktsmītņu klāstu; iegūt informāciju par gida pakalpojumiem. Zvārtes ieža apmeklētāju centrā tiek piedāvāti arī vides gidu pakalpojumi, kā arī tiek organizētas nodarbības kopā ar Zvārtes raganu, zāļu tēju degustēšana, ārstniecības augu atpazīšana vai ir izdevība doties nakts pārgājienā pa Amatas taku.

Tuvākās naktsmītnes

Zvārtes ieža apkārtne, skatoties no ieža virsotnes

Tūristi var pārnakšņot lauku mājās Imantas, kas atrodas 4,01 km attālumā no Zvārtes ieža, 5,42 km attālajās lauku mājās Briedīši, no viesu mājām tuvākās ir Kārļamuiža(4,26 km), Rakši (4,53 km), kā arī viesnīca Līgatne 4,21 km attālumā piedāvā savus pakalpojumus. Iepriekš minētās tūristu mītnes nav vienīgās Zvārtes ieža apkārtnē, bet tās ir tuvākās.

Apsaimniekošana

Galvenais apsaimniekotājs ir Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija, kura sadarbojas ar vietējiem zemes īpašniekiem, kas izpaužas kā regulāra ieža pārredzamās ainavas kopšana — tiek veikti pļaušanas darbi ieža apkārtnes tuvākajā pļavas daļā, kamēr attālākajā pļavas daļā ganās zirgi, kuru dēļ pļaušana vairs nav nepieciešama, arī tuvējo Vieļu mājas rija tiek pienācīgi apsaimniekota. Tūrisma birojs 1939. gadā izraka upei jaunu kanālu, tādējādi iztaisnojot Amatas gultni, kas aizkavē unikālā dabas pieminekļa sagraušanu upes straumes spēka ietekmē. Vēl uz Zvārtes ieža tika veikti nostiprināšanas darbi ar zāģu skaidām, kūdru, stādīti virši, lai to pasargātu no nobradāšanas un erozijas (dabiskajiem dēdēšanas procesiem) taču tas diemžēl neizdevās. 90. gados tūristu taku tika nožogota.

Leģendas

Zvārtes iezis ir apveltīts ar daudziem nostāstiem un teikām, kurās galvenie tēli ir raganas un velni. Tautas nostāsti vēstī, ka tie uzdarbojušies tuvējā apkārtnē, it sevišķi ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Jāņu, Vasarsvētku un Vecgada naktīs labāk esot uz Zvārtes ieža pusi nerādīties, jo līdz pirmajiem gaiļiem te ilgstot velnu un raganu trači, padarot iezi par raganu sapulču vietu. Raganas uz slotām šurp lidojušas no Zilūža un Vilkates siliem. Vecais Zvārtes māju saimnieks Zariņš zina stāstīt: „Par raganām pārvērsties var tikai ļaunas sievietes. Tā nu var dzīvot mājā un dzīvot mežā, skriet pa zemi un skriet pa gaisu, būt redzama un kļūt neredzama, būt cilvēks un ne cilvēks. Raganas var uztaisīt negaisu un krusu. Tās var ar savu jājamo slotu noslaucīt pļavām rasu, lai tajās izkalst zāle, kā dažvasar tepat Zvārtes lejā. Tās var noraut no debesīm mēnesi un likt apstāties Amatai. Kungs, apžēlojies! Raganas var uzlaist slimības, pārvērst cilvēku akmenī…” To pierakstīja novadpētniece, rakstniece Melānija Vanaga.

Pasākumi

Zvārtes apkārtnē, Amatas takas aptuveni 6 km posmā no Kārļu zivjaudzētavas līdz Zvārtes iezim regulāri tiek rīkotas sakopšanas talkas, kurās tiek novākti pāri takai sakritušie koki, nocirsti zari un krūmi, lai neaizsedz skatu, atjaunoti marķējumi u.tml. 2013. gada 24. augustā tika rīkoti pirmie Zvārtes svētki par godu Zvārtes iezim, kad svinēja arī Gaujas nacionālā parka 40. jubileju. Varēja apskatīties gan Zvārtes ieža seno un mūsdienu fotogrāfiju izstādi, gan nopirkt kaut ko Zaļajā tirgū Zvārtes pļavā. Nu jau 4. reizi Zvārtes ieža pļavās notiek Brīvdabas seminārs „Ārstniecības un ēdamie augi”. Pie Zvārtes ieža rīko arī Latvijas ūdenstūrisma čempionāta sacensības „Amata 48”. Vēl tiek organizētas kāzu fotosesijas, atrakcijas, kā arī pieaugušo un bērnu kristības pie Zvārtes ieža. Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna precizētajā tūrisma infrastruktūrā apsaimniekošanas plānā, nepieciešamajā infrastruktūrā ietilpst jauni labiekārtošanas darbi, kas sevī ietver divu dabas taku labiekārtošanu, takas izbūvi un labiekārtošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, plānots ierīkot vairākus atpūtas komplektus, urnu, informatīvo norāžu skaitu palielināšanu, pievērsīs uzmanību zemsedzes erozijas novēršanai. Zvārtes iezis ir minēts Amatas novada attīstības programmā 2013.—2019. gadam, kur Zvārtes iezis tiek pieminēts kā viens no nozīmīgākajiem objektiem, minēti labiekārtotie posmi, kuros ietilpst Zvārtes iezis, tūrismā plānots attīstīt tūrisma infrastruktūru un pakalpojumu dažādību.

Attēlu galerija

• 
  Zvārtes iezis 2014. gada sākumā
• 
  Zvārtes ieža izcilnis 2014. gadā
• 
  Raganu pļava un Zvārtes iezis
• 
  Skats no Zvārtes ieža 1999. gadā
• 
  Skats no Zvārtes ieža 2008. gadā
• 
  Amata pie Zvārtes ieža 1998. gadā
• 
  Amata pie Zvārtes ieža 2002. gadā
• 
  Mežs virs Zvārtes ieža
• 
  Zvārtes ieža apkārtne