Zaļā cikādīte

Zaļā cikādīte (latīņu: Cicadella viridis) ir cikādīšu suga, no Cicadellinae apakšdzimtas.

Zaļā cikādīte
Cicadella viridis (Linnaeus, 1758)
Zaļā cikādīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaBlaktis (Hemiptera)
ApakškārtaAuchenorrhyncha
VirsdzimtaMembracoidea
DzimtaCikādīšu dzimta (Cicadellidae)
ĢintsCicadella
SugaZaļā cikādīte (Cicadella viridis)
Zaļā cikādīte Vikikrātuvē

Izplatība un ekoloģijaLabot

Sastopas visā netropu Eirāzijā un Dienvidāfrikā.[1] 2010. gadā atklāta kā jauna suga Azoru salās.[2]

Pieaugušo īpatņu aprakstsLabot

Ir 6–9 mm garas cikādītes. Mātītēm virsspārni ir gaiši zaļi ar gaišāku vai pelēku kostālo malu un apikālu šūnu; tēviņiem virsspārni ir tumši zili ar zilganu kostālo malu un apikālu šūnu. Seja dzeltena, ar gaiši brūnām šķērslīnijām uz klipeusa frontālas daļas un melniem punktiņiem uz ūsiņām. Starp acīm ir pāris melno punktiņu. Pronotums ir dzeltenīgs no priekšas un zaļgans no muguras. Skutellums ir dzeltens vai zaļgandzeltens.[1]

Maņu orgāniLabot

Zaļās cikādītes proprioceptīvie orgāni sastāv no grupētiem matiņiem un zvanveida sensillam. Šie orgāni atrodas apkārt vai tieši ķermeņa daļu savienojumā vai kutikulu rajonā, kas ietilpst kustīgajās daļās. Ir 2 zvanveida sensillu tipi: sensillas ar paceltu augšu (I tips) un ar plakanu augšu (II tips). Tās atrodas uz kājām, krūšu kurvja un spārniem.[3]

8 līdz 75 μm gara mataina sensilla atrodas uz matu plātnēm vai matu rievām. Sensillas uztver kustību starp ķermeņa daļām. Šāda veida proprioceptīvie receptori lokalizējas tuvumā no savienojuma vietām, atrodas uz kājām un uz vēdera.[3]

Matainas sensillas atrodas arī uz trešā kāju pāra, uz krūtīm, virsspārniem un vēdera.[3]

EkoloģijaLabot

Apdzīvo meža un pļavas biotopus: mitinās garā zālē mežos un pļavās, mitrās pļavās, meža klājumos, retinātos mežos.[1] Šī suga ir polifāga, kura barojas ar dažādu augu sugu zaļajām daļām (lapām, jauniem stumbriem), uz tādiem augiem kā, piemēram, donis, Phragmites, Arundo.[2]

AttīstībaLabot

Eirāzijas aukstākos reģionos gadalaikā attīstās 1 paaudze, siltākos līdz 2-3 paaudzēm. Eiropas mērenā klimata zonā mātītes dēj olas kaudzītēs apmēram pa 10 oliņām uz zālveidīgiem augiem (piemēram, ložņu vārpata, Kanādas jānītis, donis, parastā niedre, ezera meldrs), dažreiz arī uz kokiem un krūmiem. Ziemo olas stadijā, koku zaru un stumbru mizā.[1] Nimfas parādās pavasarī. Pieaugušie īpatņi no nimfām attīstās jūnijā-jūlijā.

Mijiedarbība ar citiem organismiemLabot

 
Parasteatoda tepidariorum labirintzirneklis noķēris zaļās cikādes tēviņu.

Zaļā cikādīte, ka arī daži citi cikādīšu dzimtas pārstāvji (piemēram, Carneocephala fulgida, Draeculacephala minerva, Graphocephala atropunctata), ir atzīmēta ka Xylella fastidiosa baktēriju izplatītāja. Xylella fastidiosa baktērija izraisa dažādas augu slimības, piemēram, vīnogām (tā izraisa Pīrsa slimūbu), olīvu kokam, citrusiem, oleandriem un citiem.[4]

Zaļo cikādīšu olas bojā Gonatocerus longicornis un dažas Anagrus ģints (piemēram, Anagrus breviphragma, Anagrus atomus, Anargus mutans, Anargus silwoodensis) pundurlapsenes, kuras ir dažādu cikādīšu dzimtu un citu Fulgoroidea sugu kaitēkļi.[5][6][7][8]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Лер П.А. Определитель насекомых Дальнего Востока СССР. Т. II. Равнокрылые и полужесткокрылые. – Л.: Нака, 1988. – 972 с.
  2. 2,0 2,1 Borges, P.A.V., M. Reut, N.B. da Ponte, J.A. Quartau, M. Fletcher, A.B. Sousa, M. Pollet, A.O. Soares, J.A.P. Marcelino, C. Rego & P. Cardoso, 2013. New records of exotic spiders and insects to the Azores, and new data on recently introduced species. Arquipelago. Life and Marine Sciences 30: 57-70. ISSN 0873-4704
  3. 3,0 3,1 3,2 Vera D'Urso, Salvatrice Ippolito. Proprioceptor organs in Cicadella viridis (L.) (Homoptera : Cicadellidae). nternational Journal of Insect Morphology and Embryology. Volume 17, Issues 4–5, 1988, Pages 381-391
  4. European Food Safety Authority. Statement of EFSA on host plants, entry and spread pathways and risk reduction options for Xylella fastidiosa Wells et al. EFSA Journal 2013;11(11):3468
  5. Elisabetta Chiappini, Maria Luisa Dindo, Ileria Negri and Lucia Sighinolfi. In vitro rearing of Anagrus breviphragma (Hymenoptera: Mymaridae), an egg parasitoid of Cicadella viridis (Hemiptera: Cicadellidae), from second instar larva to adult on diets without insect components. Eur. J. Entomol. 101: 419–422, 2004. ISSN 1210-5759
  6. Serguei Vladimirovich Triapitsyn. Taxonomy and Biology of Egg Parasitoids of Auchenorrhyncha of Economic Importance in Taiwan and Adjacent Countries, and of Proconnine Sharpshooters in the New World. International Symposium on Insect Vectors and Insect-Borne Dissease, 2013.
  7. Mark A. Jervis. Insects as Natural Enemies: A Practical Perspective. — The Netherlands: «Springer», 2007. — С. 130. — 748 с. — ISBN 978-1-4020-1734-6.
  8. Herbert Nickel & Reinhard Remane. Check list of the planthoppers and leafhoppers of Germany, with notes on food plants, diet width, life cycles, geographic range and conservation status (Hemiptera, Fulgoromorpha and Cicadomorpha) (англ.) = Artenliste der Zikaden Deutschlands, mit Angabe von Nährpflanzen, Nahrungsbreite, Lebenszyklus, Areal und Gefährdung (Hemiptera, Fulgoromorpha et Cicadomorpha). — Artenliste der Zikaden Deutschlands, 2002. — С. 27—64.