X-lidmašīnas

X-lidmašīnas ir eksperimentāli lidaparāti, kas kopš 1940. gadiem tapuši NASA (un tās priekšgājējas NACA) sadarbībā ar ASV aviācijas un kosmosa rūpniecību. Šajā sērijā izmēģināti gan planieri un reaktīvās lidmašīnas, gan raķetes un kosmoplāni. Lai gan lidaparāti ir atšķirīgi, visiem ir kopīgs tas, ka tie izgatavoti visdziļākajā slepenībā ar mērķi sasniegt neiespējamo. Gandrīz visi šie lidaparāti ir pacēlušies gaisā no Draidena lidojumu izpētes centra Edvardsa Gaisa spēku bāzē Kalifornijas tuksnesī.

Pirmā X-lidmašīna Bell X-1.

Vēsture

X-lidmašīnu izmēģinājumu programma sākās 1940. gados, kad oranžā lidmašīna Bell X-1 paveica to, kas bija licies neiespējami. Čaka Jēgera vadītā lidmašīna uzveica maģisko robežu un kļuva par pirmo virsskaņas lidmašīnu. Izmēģinājuma programmai tas bija labākais sākums, kādu varētu vēlēties.

Gadu gaitā mainījušies lidaparātu būves instrumenti - no parastām aerodinamiskajām caurulēm līdz modernām datorsimulācijām, taču mērķis palicis tas pats: lidot ātrāk, augstāk vai vienkārši labāk. Daži lidaparāti kļuvuši par zvaigznēm, citi tā arī nav tikuši tālāk par modeļa stadiju. Gan panākumi, gan arī neveiksmes devušas pētniekiem jaunas zināšanas, un X-lidmašīnu evolūcija arvien vedusi augšup, piemēram, mūsdienās ir radīti bezpilota lidaparāti.

Viens no lidaparātiem, kas drīz varētu pacelties no Kalifornijas tuksneša, pārstāv tā saukto blended-wing-body koncepciju. Tā korpuss, dzinēji un spārni ir sapludināti kopā, veidojot aprises, kas atgādina gigantisku raju. Aerodinamiski tā būtu augstākās klases lidmašīna, jo cēlējspēku nodrošina ne tikai spārni, bet viss korpuss, taču lielākā problēma ir panākt šī modeļa stabilitāti. Lidojošā spārna rasējumi top jau gadu desmitiem, un ar mazākām versijām pat veikti izmēģinājumi, taču tie nav atstājuši pārliecinošu iespaidu.

Slavenākās X-lidmašīnas

Bell X-1

Bell X-1 bija kopējs NACA un ASV Armijas Gaisa spēku/ASV Gaisa spēku raķešlidmašīnas projekts 1940.—1950. gados. Tas bija pirmais pilotējamais lidaparāts, kas pārsniedza skaņas ātrumu. X-1 bija pirmais no ASV slepeno eksperimentālo X lidaparātu sērijas. Lidmašīnas izgatavoja uzņēmumā Bell.

North American X-15

North American X-15 lidojumā

North American X-15 daudzkārt pārsniedza pati savus ātruma rekordus. 1961. gada martā rekords bija 4,43 mahi, tā paša gada jūnijā — 5,27 mahi, novembrī — 6,04 mahi, bet 1967. gada 10. oktobrī sasniedza 6,7 mahu lielu ātrumu (7374 km/h).

Lidmašīna sasniedza arī jaunus augstuma rekordus. 1963. gadā tā lidoja 108 km augstumā — par 70 km vairāk nekā jebkura pirms tam. Astoņu pilotu vidū, kuri pārsniedza 80 km augstumu, bija arī Nīls Ārmstrongs — cilvēks, kurš vēlāk spēra pirmo soli uz Mēness. Ar X-15 iegūtos rezultātus NASA vēlāk izmantoja, būvējot kosmosa kuģus.

Hiller X-18

Hiller X-18 bija eksperimentāla kravas lidmašīna, ar kuras palīdzību mēģināja atrināt problēmu: panākt, lai lidmašīna spētu pacelties un nolaisties vertikāli tāpat kā helikopters, bet pēc tam pārietu uz ātru horizontālu lidojumu kā lidmašīna.

1950. gados dažādas firmas centās īstenot šādu koncepciju, taču bez īpašiem panākumiem. Galvenā problēma bija saglabāt celtspēju brīdī, kad lidmašīna pāriet no vertikāla lidojuma uz horizontālu. Hiller X-18 bija pirmais mēģinājums uzbūvēt tā saukto VTOL (angļu: Vertical Take-Off and Landing) lidmašīnu. 13 tonnas smagais un 20 metrus garais lidaparāts startēja 1959. gada 20. novembrī, atraujoties tikai četrus metrus no zemes. Pēc četrām dienām X-18 veica pirmo īsto lidojumu, kļūstot par pasaulē pirmo transporta lidmašīnu ar pagriežamajiem spārniem.

X-18 bija samontēta no savu laiku nokalpojušām lidmašīnu daļām, tomēr startēja veiksmīgi. To raksturo kā stabilu un viegli manevrējamu. īpaši pārsteidza tas, ka pacelšanās laikā X-18 uzņēma ātrumu no 0 līdz 160 km/h mazāk nekā piecās sekundēs.

Divdesmitajā izmēģinājuma lidojuma laikā apmēram 3300 metru augstumā lidaprāta mehānika pievīla, un, lai gan pilotam izdevās gaitu izlīdzināt, tas pielika punktu izmēģinājuma programmai.

X-20 Dyna-Soar

X-20 Dyna-Soar mākslinieka skatījumā

X-20 ir iegājusi vēsturē kā pati slavenākā eksperimentālā lidmašīna, kas tā arī netika uzbūvēta. Bija paredzēts, ka X-20 būs pasaulē pirmais kosmoplāns - tas no zemes pacelsies kā raķete, bet nosēdīsies kā lidmašīna. Taču jau no paša sākuma ambīcijas bija nereālas, un lidaparāts tā arī nekad nenonāca ražošanā. X-20 būtu bijusi izmantojama gandrīz vai jebkādiem mērķiem. Tai ne tikai bija jālido kosmosā, bet arī jāpalaiž orbītā satelīti un jāpilda iznīcinātāja, bumbvedēja un miniatūras kosmiskās stacijas funkcijas.

Grumman X-29

Grumman X-29 bija iznīcinātājs; viens no dīvainākajiem X-lidaparātiem. Tas izskatījās tā, it kā tas lidotu uz priekšu atpakaļgaitā. Inženieri cerēja, ka netradicionālā konstrukcija palielinās manevrētspēju un samazinās gaisa pretestību. Tika izgatavotas tikai divas šī modeļa lidmašīnas, bet toties tās no 1984. gada līdz pat 1992. gadam veica 437 lidojumus. To uzdevums bija pārbaudīt kompozītmateriālus, kā arī uz priekšu vērstus spārnus.

McDonell Douglas X-36

McDonnell Douglas X-36 bija vienmotora lidmašīnas prototips. No 1997. līdz 1998. gadam tika izveidotas tikai divas šī modeļa lidmašīnas, kuras abas kopā veica 33 testa lidojumus. Šī lidmašīna tika izveidota ar mērķi radīt tālvadāmu, viegli manevrējamu izlūklidmašīnu bez astes.

Boeing X-43

Boeing X-43 bija bezpilota lidmašīna, kuru izmantoja no 2001. gada līdz 2004. gadam. Kopumā tika izgatavoti trīs lidaparāti, un katrs lidoja tikai vienu reizi. X-43 uzdevums bija pētīt virsskaņas caurplūdes reaktīvos dzinējus (scramjet). Boeing X-43 ir iegājis vēsturē kā lidmašīna, kura ir uzstādījusi vislielāko ātrumu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: X-lidmašīnas.