XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki notika no 2008. gada 5. līdz 12. jūlijam. Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet „Daugavas” stadionā, arēnā "Rīga" un Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika Deju svētki.

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki
Logotips
Norises vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Svinību laiks 2008. gada 5. jūlijs — 12. jūlijs

Svētku koncepciju "Laiks" ietekmēja tas, ka UNESCO 2008. gadā iekļāva Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Dalībnieki labot šo sadaļu

Kopkorī bija 12 000 dziedātāju, bet divos deju svētku lielkoncertos piedalījās 13 500 dejotāju. Svētkos piedalījās arī apvienotais pūtēju orķestris, simfoniskie orķestri, vokālie ansambļi, koklētāju ansambļi (280 dalībnieku), folkloras kopas (1700 dalībnieku), tautas mūzikas ansambļi (250 dalībnieku), vokālās un instrumentālās grupas, džeza mūziķi, amatieru teātri viesu kolektīvi.

Virsdiriģenti bija Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Jānis Ērenštreits, Agita Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Romāns Vanags un Jānis Zirnis. Goda virsdiriģenti Terezija Broka, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Gido Kokars, Imants Kokars, Pauls Kvelde, Roberts Zuika.

Viesdiriģenti Alo Ritsings (Igaunija) un Vītauts Miškinis (Lietuva).

Deju virsvadītāji: Jānis Ērglis, Rolands Juraševskis, Taiga Ludborža, Jānis Marcinkevičs, Iluta Mistre, Ilze Mažāne, Arta Melnalksne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja. Goda virsvadītāji: Marga Apsīte, Aija Baumane, Ojārs Grasis, Imants Magone, Zigurds Miezītis, Vilis Ozols, Ingrīda Saulīte, Uldis Šteins, Osvalds Štrauss, Uldis Žagata.

Norise labot šo sadaļu

 
2008. gada Dziesmu svētku koncerts Mežaparka Lielajā estrādē

Kopkoris uzstājās divos koncertos, bet deju kolektīvi divos lieluzvedumos izdejoja laiku – Rīts, Diena, Vakars, Nakts, Ausma.

Koncepcija labot šo sadaļu

Šo dziesmusvētku pamatideja bija "Laiks". Māra Zālīte: "Laiks mums ir katram savs un vienlaikus visiem kopīgs. Vai tas būtu viens cilvēks vai tauta, vai arī Pasaule tās plašākajā tvērienā. Uzvedums aptver vienu dienu, vienu pasaules tapšanas apli līdz pat jauna apļa iesākumam, dejās atspoguļojot novadu tradīcijas, kas sakņojas folkloras horeogrāfiskajā un muzikālajā materiālā. Dziesma ir mūsu vairogs, bruņas un vienīgais ierocis. Un izrādās – varens ierocis. Dziedot dzimu… tūkstoš balsīs gavilē tas Lielais Dzīvais, kas ir Viens. Tā dīvainā substance, kuru pustumsā kā izbrīnā pārstaigā prožektoru stari. Jā, DZIEDOT. Tas nozīmē – pieslēdzoties neizsmeļamajam gara spēka avotam – Dziesmai, mēs dzimstam, mēs rodamies kā personības. Kā personību kopums mēs radām savu tautu, kā tauta mēs radām cilvēci. Cildenāko, kas mīt cilvēka dvēselē, mēs ieliekam Dziesmā. Tas vairs nekad nepazūd. Simtkārt pavairotu un pastiprinātu, mēs to saņemam atpakaļ. Pēc gada, pēc gadsimta, pēc tūkstoš gadiem."[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «http://www.dziesmusvetki.tv/». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. maijā. Skatīts: 2013. gada 7. augustā.

Ārējās saites labot šo sadaļu