Voldemārs Šmidbergs (dzimis 1893. gada 3. novembrī, miris 1975. gada jūnijā) bija latviešu svarcēlājs, cīkstonis, sporta tiesnesis, fotogrāfs un sporta kolekcionārs.

Voldemārs Šmidbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 3. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1975. gada jūnijs
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis

Biogrāfija labot šo sadaļu

Voldemārs Šmidbergs dzimis un uzaudzis Āgenskalnā. Jau skolas gados aizrāvās ar sportu — ar zēniem spēlēja futbolu, brauca ar divriteni, ziemā slidoja uz Māras dīķa ledus. Vēlāk viņš pievērsās svarcelšanai un cīņas sportam.[1] 1910. gadā iestājās sporta biedrībā "Amatieris". V. Šmidberga sporta gaitas pārtrauca Pirmais pasaules karš, tā gaita viņu aizveda Iekškrievijā, no turienes dzimtenē viņš atgriezās tikai divdesmito gadu sākumā. Pēc kara kājas ievainojuma dēļ Šmidbergs nodarboties ar sportu vairs nevarēja, taču viņš kļuva par smagatlētikas sacensību tiesnesi un organizatoru, darbojās sporta kluba "Amatieris", 2. Rīgas Atlētu kluba un Latvijas Smagatlētikas savienības valdēs. V. Šmidbergs bija viens no 1936. gadā Rīgā, Salamonska cirkā, notikušo 1. Eiropas amatieru grieķu-romiešu cīņas meistarsacīkšu organizatoriem. Sporta biedrībā „Amatieris” V. Šmidbergs iepazinās un sadraudzējās ar velo un moto sportistu, pēc profesijas gravieri Kārli Vītoliņu (1872—1953). 1938. gadā, kad Vītoliņš atzīmēja savu 50 gadu darbību sporta laukā, laikrakstā "Sporta Pasaule" V. Šmidbergs rakstīja: "Ja kādreiz Latvijas sportam radīsies sporta muzejs, tad jubilāra novēlējums ir visas viņa godalgas, balvas, vaiņagus un mākslas ratus, kuru skaits ap desmit, nodot glabāšanā minētā muzejā nākamām paaudzēm."[2]

Pēc ceturtdaļgadsimta viņš pats uzrakstīja līdzīgu testamentu, jo savu nelielo māju bija pārvērtis par privātu muzeju, kur bija savācis ap 10 000 dažādu ar Latvijas sportu saistītu eksponātu. Daudzas V. Šmidberga kolekcijas tagad nodotas Latvijas Sporta muzejam un sastāda tā pamatfondu.

Voldemārs Šmidbergs vairāk nekā 40 gadus strādājis poligrāfijas nozarē. Viņa vaļasprieks bija fotografēšana. Ar to viņš bija iepazinies jau 17 gadu vecumā, strādādams par mācekli pie gaišreģa Eižena Finka.

V. Šmidbergs miris 1975. gadā Rīgā.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. "Sportista jubileja". Sporta Pasaule (Nr. 155 (25.03.1935)): 4. lpp.
  2. Šmidbergs, Voldemārs (1938). "Kārlis Vītoliņš". Sporta Pasaule (Nr. 542): 4. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu