Atvērt galveno izvēlni

Vladimirs Lindermans (krievu: Владимир Ильич Линдерман; dzimis 1958. gada 3. novembrī Rīgā) ir Latvijas ebreju cilmes politiķis. Bijis viens no Nacionālboļševiku partijas līderiem Latvijā un Krievijā, vadīja organizāciju "Dzimtā valoda", kas savāca nepieciešamos parakstus 2012. gada referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā, ko Latvijas pilsoņi balsojot noraidīja.

Vladimirs Lindermans
Владимир Линдерман
Personīgā informācija
Dzimis 1958. gada 3. novembrī (60 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvijas ebrejs
Dzīvesbiedre Tatjana Zubareva

BiogrāfijaLabot

Dzimis 1958. gadā Rīgā inženiera Elija (Iļjas) Lindermana ģimenē. Pēc dienesta padomju armijā sāka studēt Latvijas Valsts universitātē, bet augstāko izglītību neieguva. Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontes avīzes "Atmoda" krievu redakcijā; 1990. gadu sākumā izdeva puspornogrāfisko avīzi "Ješčo" (Ещё). 1997. gadā iesaistījās Krievijas Nacionālboļševiku partijā, 1998. gadā kļuva par tās Latvijas nodaļas vadītāju ar iesauku Abels[1] 2001. gadā piedalījās antiglobālistu rīkotajos grautiņos Ženēvā.

2002. gada nogalē devās uz Krieviju, liecināt partijas līdera Eduarda Ļimonova lietā un sāka politisko darbību Krievijā. Šai laikā Latvijā viņam tika uzrādītas apsūdzības par aicinājumiem gāzt valsts varu un sprāgstvielu glabāšanu, V. Lindermans tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Arī Krievijas varas iestādes viņu vairākkārt tika aizturējušas, bet uz Latviju V. Lindermans netika izdots. Viņš kļuva par Nacionālboļševiku partijas vadītāja E. Ļimonova faktisko vietnieku, bija Krievijas valdības opozicionārs, asi kritizējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.[2]

2008. gada sākumā tiesībsargājošo iestāžu mēģinājumi beidzot deva rezultātu un V. Lindermans tika izdots Latvijai. Tiesa uzrādītajās apsūdzībās politiķi attaisnoja un viņš aktīvi turpināja politisko darbību, taču jau bez piederības nacionālboļševikiem. 2009. gadā nodibināja partiju 13. janvāra kustība, mēģinot kļūt par 13. janvāra Vecrīgas nemieru dalībnieku līderi, lai gan pats tajos nebija aktīvi piedalījies. 2010. gadā V. Lindermans nesekmīgi mēģināja iegūt Latvijas pilsonību, tādēļ ierosināja tiesvedību pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

Viņa izveidotā organizācija "Dzimtā valoda" 2011. gadā vāca parakstus, lai ierosinātu referendumu par Latvijas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tomēr 2012. gada referendumā par grozījumiem Satversmē ar pārliecinošu balsu vairākumu šādas izmaiņas Satversmē tika noraidītas. 2012. gada oktobrī V. Lindermans LTV1 raidījumā "Jauna Nedēļa" izvirzīja tēzi, ka Latgalei nepieciešama autonomija.

2018. gada 10. maijā, aizdomās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, Vladimiru Lindermanu apcietināja Drošības policija. 21. maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma Lindermanam piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.[3]

AtsaucesLabot

  1. Nedēļas notikumu chronika, JO  - Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 2008/04, 16, 3. lpp
  2. Apmāts ar revolūcijām Diena.lv
  3. «Tiesa prokremlisko aktīvistu Lindermanu atbrīvo no apcietinājuma». lsm.lv. 2018. gada 21. maijā. Skatīts: 2018. gada 16. jūnijā.

Ārejās saitesLabot