Viktors Knorre (angļu: Viktor Knorre, krievu: Виктор Карлович Кнорре; 1840. gada 4. oktobris Mikolajiva1919. gada 25. augusts Berlīne) bija vācu izcelsmes Krievijas un Vācijas astronoms, un šahists.

Viktors Knorre
Viktor Knorre
Viktors Knorre ap 1870. gadu
Viktors Knorre ap 1870. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1840. gada 4. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Mikolajiva, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1919. gada 25. augustā (78 gadi)
Valsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija
Pilsonība Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās astronoms, šahists

Biogrāfija labot šo sadaļu

Piedzimis kā piektais no piecpadsmit bērniem ģimenē, kura vairākās paaudzēs nodarbojusies ar astronomiju. Mācījies Vīlandes Šmita skolā. Pēc skolas beigšanas atgriezies pie tēva un divus gadus bijis viņa palīgs vietējā observatorijā.

1862. gadā devies uz Berlīni, kur iestājies universitātē un padziļināti studējis astronomiju. 1867. gadā aizstāvējis doktora disertāciju astronomijā un uzsācis darbu Pulkovas astronomijas observatorijā, kur nodarbojies ar astronomiskiem aprēķiniem, tajā skaitā zemes magnētisma izskaitļošanu. Daudz braukājis pa Krieviju, pārbaudot vietējās meteostacijas. 1869. gadā atgriezies Nikolajevā, kur palīdzējis izglītot savus jaunākos brāļus un māsas, bet vēlāk strādājis par skolotāju vietējā skolā. Tomēr drīzumā mazās algas dēļ bijis spiests pamest dzimtās vietas un atkal doties uz Berlīni, kur jau bija pārvācies viņa tēvs. Kopš 1873. gada strādājis Berlīnes observatorijā. Lielāko daļu sava laika veltījis asteroīdu, komētu un dubultzvaigžņu novērojumiem. Atklājis četrus jaunus asteroīdus: Koronīdu (4.1.1876), Enonu (7.4.1880), Hipātiju (1.7.1884) un Pentesiliju (13.10.1887). Saviem debesu ķermeņu orbītu vērojumiem konstruējis un aprakstījis paša izveidotu mikrometru. Piedalījies arī citu astronomisko ierīču uzlabošanā. 1892. gadā kļūst par astronomijas profesoru Berlīnes Universitātē. 1906. gadā devies pensijā un nopircis māju Berlīnes rajonā Lihtenfeldē, kur pavadījis sava mūža beidzamos gados. Arī pēc aiziešanas pensijā aktīvi nodarbojies ar zinātni. 1906. un 1911. gadā publicējis darbus, kuros aprakstījis teleskopa "ekvatoriālo montāžu". Savus teorētiskos pētījumus ieviesis praksē, izveidojot prototipa modeli.

Knorre bijis pazīstams arī kā šahists. Ap 1865. gadu viņš bijis pieskaitāms vadošajiem Vācijas šahistiem, jo dažādu turnīru partijās guvis uzvaras pār Ādolfu Andersenu, Lūisu Paulsenu, Johannesu Cukertortu un Gustavu Neimani. Pēc neveiksmes 1880. gada Vīsbādenes starptautiskajā šaha turnīrā vairs nav piedalījies nopietnos turnīros, lai gan līdz mūža beigām saglabājis interesi par šahu.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu