Viktors Deglavs (1902—1941) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, latviešu pašaizsardzības vienību štāba priekšnieks (1941).

Viktors Deglavs
Viktors Deglavs
Personīgā informācija
Dzimis 1902. gada 5. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pēterburga, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1941. gada 18. jūlijā (38 gadi)
Valsts karogs: Ostlande Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1902. gada 5. augustā Pēterburgā. Mācījās Landava vidusskolā Rīgā, Latvijas brīvības cīņu laikā pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 26. maijā pieteicās Latvijas armijā. Bija Daugavpils kājnieku pulka karavīrs un Latvijas kara skolas kadets, pēc tās pabeigšanas 1920. gada maijā kļuva par leitnantu un dienēja Aizputes kājnieku pulka Neatkarības rotā. 1922. gadā absolvēja Virsnieku kursus un 1924. gadā tika paaugstināts virsleitnanta pakāpē. 1928. gadā beidza Kara akadēmiskus kursus, bija Armijas štāba Operatīvas nodaļas priekšnieka palīgs kapteiņa pakāpē, vēlāk Cēsu kājnieku pulka rotas komandieris, līdztekus žurnāla „Aizsargs” redaktors (1935—1937). 1937. gadā Deglavs kļuva par Informācijas nodaļas kara aģentu Lietuvā, paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada augustā viņu kā uz Vāciju aizbraukušu repatriantu atvaļināja no Latvijas armijas. 1941. gada maijā Marienburgā (Austrumprūsijā) viņš aktīvi līdzdarbojās Latvju kareivju nacionālās savienības darbības atjaunošanā, par kuras vadītāju kļuva pulkvedis Aleksandrs Plensners.

Pēc Vācijas iebrukuma Latvijā Deglavs 1941. gada 5. jūlijā ieradās Rīgā un mēģināja atjaunot Latvijas armiju, izveidojot tās pirmo bataljonu, taču jau 16. jūlijā vācu okupācijas iestādes apturēja Latvijas armijas atjaunošanu un 18. jūlijā pulkvežleitnants Deglavs tika atrasts nošauts uz pulkveža Plensnera dzīvokļa kāpnēm. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.[1]

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu