Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem
100 metri vīriešiem bija viena no vieglatlētikas disciplīnām, kas bija iekļautas 1896. gada vasaras olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no piecām skrejceļa disciplīnām vieglatlētikā, kā arī īsākā skriešanas disciplīna.
| 100 metri vīriešiem Olimpiskajās spēlēs | |||||||||||||
 Skats no 100 metru skrējiena otrā priekšskrējiena. | |||||||||||||
| Norises vieta | Panatinaiko stadions | ||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Norises laiks | 6. un 10. aprīlis | ||||||||||||
| Dalībnieki | 16 no 9 valstīm | ||||||||||||
| Medaļu ieguvēji | |||||||||||||
| |||||||||||||
 1900 Parīze» | |||||||||||||
| Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs  
| ||
|---|---|---|
| Sportisti | ||
| Skrejceļa disciplīnas | ||
| 100 metri | Vīrieši | |
| 400 metri | Vīrieši | |
| 800 metri | Vīrieši | |
| 1500 metri | Vīrieši | |
| 110 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
| Šosejas disciplīnas | ||
| Maratons | Vīrieši | |
| Laukuma disciplīnas | ||
| Augstlēkšana | Vīrieši | |
| Tāllēkšana | Vīrieši | |
| Trīssoļlēkšana | Vīrieši | |
| Kārtslēkšana | Vīrieši | |
| Diska mešana | Vīrieši | |
| Lodes grūšana | Vīrieši | |
100 metru sacensības notika 6. un 10. aprīlī. 6. aprīlī notika 3 priekšskrējieni, bet 10. aprīlī bija fināls. Tās tika aizvadītas Panatinaiko stadionā. Priekšsacensībās bija plānots, ka startēs 21 sportists, sadalot tos trijās grupās, taču seši no sportistiem izstājās un nestartēja sacensībās. Līdz ar to priekšsacīkstēs startēja 16 sportisti no 9 valstīm. No katra priekšsacīkšu skrējiena finālam kvalificējās divi labākie sportisti.[1]
Par pirmo olimpisko čempionu šajā distancē kļuva ASV sportists Tomass Bērks. Sudraba medaļu izcīnīja Vācijas sportists Fricis Hofmanis, bet bronzas medaļas izcīnīja divi sportisti — ASV sportists Frānsiss Leins un Ungārijas sportists Alajošs Sokoji.[2]
Šīs medaļas piešķīra Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.
Rekordi
labot šo sadaļuTomass Bērks priekšsacīkstēs 100 metrus veica 11,8 sekundēs, kas kļuva par tā laika olimpisko rekordu. Šis rekords saglabājās līdz nākamajām 1900. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm. Tā laika pasaules rekords 100 metru distancē bija 10,8 sekundes, to uzskata par neoficiālo pastāvīgo rekordu līdz šīm spēlēm.
| Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm | ||||
|---|---|---|---|---|
| Rekords | Laiks | Sportists | Uzstādīšanas vieta | Uzstādīšanas datums |
| Pasaules rekords | 10.8 |  Luters Kerijs (ASV) |
Parīze, Francija |
1891. gada 4. jūlijs |
 Etjēns De Re (Beļģija) |
Brisele, Beļģija |
1893. gada 4. augusts | ||
.svg){kind=small} Sesils Lī (Beļģija) |
Brisele, Beļģija |
1893. gada 25. septembris | ||
| L. Atčerlijs (Lielbritānija) |
.svg){kind=small} Frankfurte pie Mainas, Vācijas Impērija |
1895. gada 13. aprīlis | ||
| Harijs Bītons (Lielbritānija) |
 Roterdama, Nīderlande |
1895. gada 28. augusts | ||
| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm | ||||
| Rekords | Laiks | Sportists | Uzstādīšanas vieta | Uzstādīšanas datums |
| Olimpiskais rekords | 11.8 |  Tomass Bērks (ASV) |
.svg){kind=small} Atēnas, Grieķija |
1896. gada 6. aprīlis |
Kalendārs
labot šo sadaļu| 6. aprīlis (Pirmdiena) |
7. aprīlis (Otrdiena) |
8. aprīlis (Trešdiena) |
9. aprīlis (Ceturtdiena) |
10. aprīlis (Piektdiena) |
|---|---|---|---|---|
| Priekšsacīkstes | Medaļu izcīņa |
Medaļu ieguvēji
labot šo sadaļu| Zelts | Sudrabs | Bronza | |
 Tomass Bērks ASV
|
 Fricis Hofmanis  Vācija
|
 Alajošs Sokoji  Ungārija
|
 Frānsiss Leins ASV
|
Rezultāti
labot šo sadaļuPriekšskrējieni
labot šo sadaļu| Q | Kvalifikācija fināla kārtai |
| OR | Olimpiskais rekords |
- 1. Priekšskrējiens
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Frānsiss Leins | ASV |
12.2 | Q |
| 2 | Alajošs Sokoji | Ungārija |
12.8 | Q |
| 3 | Čārlzs Gmelins |  Lielbritānija |
12.9 | |
| 4/5 | Alfonss Grizels |  Francija |
Nav zināms | |
| Kurts Dērijs | Vācija |
Nav zināms | ||
| 6 | Luiss Suberkasiuks |  Čīle |
Nav zināms |
- 2. Priekšskrējiens
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Tomass Kērtiss | ASV |
12.2 | Q |
| 2 | Aleksandrs Halkokondilis |  Grieķija |
12.8 | Q |
| 3 | Lonsestons Eliots | Lielbritānija |
12.9 | |
| 4/5 | Eižens Šmits |  Dānija |
Nav zināms | |
| Džordžs Maršals | Lielbritānija |
Nav zināms |
- 3. Priekšskrējiens
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Tomass Bērks | ASV |
11.8 | Q; OR |
| 2 | Fricis Hofmanis | Vācija |
12.6 | Q |
| 3 | Frīdrihs Trauns | Vācija |
13.5 | |
| 4/5 | Georgijs Genimats | Grieķija |
Nav zināms | |
| Henriks Šēbergs |  Zviedrija |
Nav zināms |
Fināls
labot šo sadaļu| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
 |
Tomass Bērks | ASV |
12.0 |
 |
Fricis Hofmanis | Vācija |
12.2 |
 |
Frānsiss Leins | ASV |
12.6 |
| |
Alajošs Sokoji | Ungārija |
12.6 |
| 5 | Aleksandrs Halkokondilis | Grieķija |
12.6 |
| — | Tomass Kērtiss | ASV |
Nefinišēja |
Pārstāvētās valstis un sportisti
labot šo sadaļuValstis
labot šo sadaļuIekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
ASV (3)
Čīle (1)
Dānija (1)
Francija (1)
Grieķija (2)
Lielbritānija (3)
Ungārija (1)
Vācija (3)
Zviedrija (1)
Sportisti
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles |
- ↑ «Athletics at the 1896 Athina Summer Games: Men's 100 metres». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
- ↑ «Athens 1896 100m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Lambros, S. P., Polites, N.G., De Coubertin, Pierre, Philemon, Timoleon J., Anninos, C. The Olympic Games: BC 776 – AD 1896. Athens and London : Charles Beck; H. Grevel, 1896–1897. OCLC 64612505. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. maijā. Skatīts: 2020. gada 25. septembrī.
- Mallon, Bill, Widlund, Ture. The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson, NC : McFarland, 1998. ISBN 978-0-7864-0379-0. Excerpt available at [1] Arhivēts 2008. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē..
- Michael Llewellyn Smith. Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games. London : Profile Books, 2004. ISBN 978-1-86197-342-9.