Vestienas muiža

(Pāradresēts no Vestienas pils)

Vestienas muiža (vācu: Festen) bija muiža Vestienas pagasta teritorijā.

Vestienas muiža
Vestienas muiža
Vestienas muižas kungu māja mūsdienās
Vestienas muiža (Latvija)
Vestienas muiža
Vestienas muiža
Iepriekšējie nosaukumi Gut Festen
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads, Latvija
Koordinātas 56°51′59″N 25°52′26″E / 56.866389°N 25.873889°E / 56.866389; 25.873889Koordinātas: 56°51′59″N 25°52′26″E / 56.866389°N 25.873889°E / 56.866389; 25.873889
Pabeigta 19.gs. otrā puse
Oficiālais nosaukums: Vestienas muižas apbūve
Aizsardzības numurs 6487
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris
Vestienas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens).

Kad 1452. gadā Vestienas, Tolkas un Devēnas muižas nonāca Ērgļu pils īpašnieka Engelberta Tīzenhauzena pārvaldījumā, pieminēta Heinriha Tolka muiža pie apcietinājuma (vācu: Festen). Zviedru Vidzemes laikā senais nocietinājums tika pārbūvēts par skansti, ko ietvēra ar ūdeni pildītu aizsarggrāvju sistēma. Zviedrijas ķēniņš Gustavs II Ādolfs 1638. gadā muižu dāvāja Vidzemes superintendentam Hermanim Samsonam, kas to 1664. gadā iemainīja landrātam Gustavam Klotam. Pēc 1728. gada muižu ieguva kapteinis Haralds Vilhelms Īgelštrēms. Vestienas muižas pirmā apbūve Vestienas draudzes novadā veidojusies 18. gadsimta vidū, kad tā piederējusi Īgelštrēmiem. 1787. gadā to nopirka majors Kārlis fon Štādens.[1] 19. gadsimta vidū tā piederēja Brimmeriem, līdz 1909. gadam Vērmaņiem, kas to pārbūvēja pēc dedzināšanas 1905. gada revolūcijas laikā.[2]

Pēc 1920. gada zemes reformas kungu mājā ierīkoja lauksaimniecības skolu, Latvijas PSR laikā lauksaimniecības mehanizācijas skolu. 1960. gadā uz bijušo muižas kungu māju pārcēla Vestienas septiņgadīgo skolu, līdz 1982. gadam ēkā atradās arī padomju saimniecības "Vestiena" kantoris. 1994. gadā skolu pārdēvēja par Vestienas pamatskolu.[3] Pamatskolu nepietiekama skolēnu skaita dēļ slēdza 2022. gadā.[4]

Vestienas muiža redzama Voldemāra Pūces filmā "Mērnieku laiki" (1968) un Vara Braslas filmā "Mērnieku laiki" (1991).

Kungu māja celta pretī iebraucamam ceļam uz kādreizējās munīcijas noliktavas pagrabiem. Parādes pagalmu ietver grāvji, aiz kuriem iebraucamā ceļa abās pusēs būvēts stallis un klēts ar lieveņa arkādi. Domājams, tās zelminī atradās akmenī kaltais fon Igelstrēmu dzimtas ģerbonis, kuru pēc īpašnieku maiņas noņēma un iebūvēja jaunuzceltās kalpu mājas zelminī. 19. gadsimta pirmajā pusē kungu mājai galos piebūvēja jaunus divstāvīgus korpusus un lieveni, kā rezultātā ēka ieguva vēlā klasicisma stilu. Parks veidots 19. gadsimta vidū kā romantisks ainavu parks ar lapeni un suņa kapakmeni ezera krastā.[5]