Velostatīvs
Velostatīvs jeb velosipēdu statīvs ir ierīce, kas paredzēta velosipēdu novietošanai un nepieciešamības gadījumā arī nofiksēšanai. Tas var būt gan brīvi stāvošs, gan droši piestiprināts pie zemes vai kāda cita nekustīga priekšmeta, piemēram, ēkas. Iekštelpās velostatīvs parasti tiek izmantots kā privāto velosipēdu stāvvieta.
Velostatīvs pats par sevi nepasargā no velosipēda nozagšanas. Ne mazāk svarīga ir slēdzenes izvēle, kas ir katra velosipēdista paša ziņā. Statīvs nodrošina iespēju pieslēgt velosipēdu tā, lai zaglim būtu grūtāk to piesavināties.
Statīvi velosipēdu pieslēgšanai labot šo sadaļu
Zemā tipa velostatīvi labot šo sadaļu
Zemā tipa velostatīvi paredzēti velosipēda novietošanai vietās, kur nav nozagšanas riska (slēgtos darbavietu pagalmos u.tml.). Šādos statīvos fiksējas viens no velosipēda riteņiem, parasti priekšējais. Taču konstrukcija neļauj velosipēdu pieslēgt pie rāmja. Atstājot velosipēdu zemā tipa velostatīvā, tā īpašnieki riskē, atgriežoties tā vietā atrast tikai priekšējo riteni.[1]
Augstā tipa velostatīvi labot šo sadaļu
Augstā tipa statīvi paredzēti velosipēda glabāšanai publiskās vietās un ļauj pieslēgt velosipēdu pie rāmja. Populārākie ir dažādas konfigurācijas apgriezta U-veida statīvi. Kā augstā tipa statīvi tiek izmantotas arī dažāda dizaina stabveida konstrukcijas.
Velostatīvi Rīgā labot šo sadaļu
Rīgā daudzviet ir Latvijas velotūrisma asociācijas uzstādītie klasiskie U veida statīvi (Rātslaukumā, pie t/c Olympia, Jaunā Rīgas teātra pagalmā, Europark autostāvvietās un citur), 2008. gadā Rīgas dārzi un parki uzstādīja augstā tipa statīvus centra parkos. Stabveida konstrukciju velostatīvi ir uzstādīti pie Valsts mākslas muzeja un galerijas "Centrs". Ir arī stilizēti velostatīvi. Rīgā ir tikai viens velosipēdu stāvlaukums. To ierīkoja RTU Ķīpsalā pretī peldbaseinam, izmantoti apgriezta U-veida statīvi.
Lai veicinātu velostatīvu uzstādīšanu vietās, kur velosipēdistiem tos visvairāk vajag, kopš 2006. gada tiek piešķirta uzlīme "Draudzīgs velosipēdistam".[2]