Velosireptori jeb velociraptori (latīņu: Velociraptor — 'ātrais zaglis') ir teropodu apakškārtas ģints, kuri krīta perioda beigu posmā (pirms aptuveni no 83 līdz 70 miljoniem gadu) dzīvoja Āzijas centrālajā daļā. Pagaidām šajā ģintī ir atklāta tikai viena suga V. mongoliensis. Tā fosilijas ir atrastas Mongolijā.

Velosireptors
Velociraptor
Velosireptors
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlaseRāpuļi (Sauropsida)
VirskārtaDinozauri (Dinosauria)
KārtaZauriegurņa dinozauri (Saurischia)
ApakškārtaTeropodi (Theropoda)
DzimtaDromaeosauridae
ĢintsVelosireptori (Velociraptor)
Velosireptors Vikikrātuvē

Velosireptori bija mazāki nekā citi dzimtas Dromaeosauridae dinozauri, piemēram, Deinonychus vai Achillobator. Velosireptors bija tītara lielumā. Viņš bija divkājains, spalvains plēsoņa ar garu, stīvu asti un ar sirpjveida nagiem uz abām kājām, kurus viņš izmantoja, lai nogalinātu savus upurus. Velosireptors no citiem dromeozauriem atšķiras ar savu garo galvaskausu un augšup vērsto purnu.

Velosireptori (ar nosaukumu reptori) plašākai sabiedrības daļai kļuva zināmi pēc Stīvena Spīlberga filmas "Juras laikmeta parks". Šajā filmā velosireptori tika parādīti ar nelielām anatomiskām nepilnībām, piemēram, viņi bija daudz lielāki nekā atrastās fosilijas, kā arī bez apspalvojuma.

Velosireptors salīdzinājumā ar cilvēku.