Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada. Katoļu zemēs jaunais kalendārs tika pieņemts uzreiz. Protestantu, pareizticīgo un citās zemēs Gregora kalendārs tika ieviests dažādos laikos. Piemēram, Krievijā to ieviesa tikai 1918. gadā, Grieķijā1923. gadā.

Lietošana Latvijā labot šo sadaļu

Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks Stefans Batorijs pāvesta Gregora kalendāru lika ieviest jau 1582. gadā, bet tas izraisīja kalendāra nemierus Rīgā. Kurzemes un Zemgales hercogiste pāreja uz jauno stilu notika 1700. gadā, tomēr pēc Latvijas daļu inkorporācijas Krievijas impērijā visur atkal atsāka lietot veco stilu.[1][2]

Latvijas teritorijā uz jauno stilu pilnībā pārgāja tikai 1918. gadā, kad starpība bija jau sasniegusi 13 dienas.

Atšķirības starp Jūlija un Gregora kalendāru
Laika periods (no pirmā gada 1. marta līdz pēdējā gada 29. februārim) Korekcija, dienas
1.—100. −2
100.—200. −1
200.—300. 0
300.—500. +1
500.—600. +2
600.—700. +3
700.—900. +4
900.—1000. +5
1000.—1100. +6
1100.—1300. +7
1300.—1400. +8
1400.—1500. +9
1500.—1700. +10
1700.—1800. +11
1800.—1900. +12
1900.—2100. +13
2100.—2200. +14

Atsauces labot šo sadaļu