Vebstera—Senlagē metode

Vebstera—Senlagē metode ir metode, ar kuru aprēķina vēlēšanu rezultātus vairākās valstīs, ieskaitot Latviju, kurās ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, vēlēšanās balsojot par partiju sarakstiem. Tāpat metodi izmanto arī Bosnijā un Hercegovinā, Irākā, Kosovā, Jaunzēlandē, Norvēģijā un Zviedrijā, kā arī daļēji Vācijā un Dānijā. Metode nosaukta amerikāņu politiķa Denjela Vebstera un franču matemātiķa Andrē Senlagē vārdos.

Vebsters ierosināja izmantot savu metodi 1832. gadā. Pēc desmit gadiem, 1842. gadā, šī metode tika pieņemta proporcionālam vietu sadalījumam Amerikas Savienoto Valstu kongresā. Pēc tam to aizstāja ar Hemiltona metodi. Tomēr 1911. gadā tika atjaunota Vebstera metode. Metode atkal tika aizstāta 1940. gadā, šoreiz ar Hantingtona-Hilla metodi. Francijā šo metodi savā 1910. gada rakstā aprakstīja Andrē Senlagē. Eiropā Vebstera metode nebija zināma līdz pat Otrajam pasaules karam.

Metodes apraksts

Vēlēšanu rezultātus aprēķina, balsu skaitu ierakstot tabulā, kurā rindu skaits atbilst ievēlēto deputātu skaitam, un piešķirot mandātu katrā solī (tabulas rindā) partijai ar vislielāko aprēķināto mandāta kvotu šajā rindā.

Tiek izmantota formula:

${\text{mandāta kvota}}={\frac {V}{2s+1}}$

kur:

• V ir kopējais balsu skaits, ko saņēmusi partija,
• s ir vietu skaits, kas piešķirta partijai šajā solī (sākotnēji tas ir 0 visām partijām).

Kopējo balsu skaitu partijai izdala ar skaitli, ko aprēķina šīs partijas mandātu skaitu šajā solī pareizinot ar divi un pieskaitot vienu. Lai kādu partiju ievietotu aprēķinu tabulā, bieži vien attiecīgās valsts tiesību aktos ir noteikts kāds nosacījums, piemēram, Latvijā tai ir jāiegūst vismaz 5% no visām balsīm, ieskaitot nederīgās.

Aprēķina piemērs

Piemēram, 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā sešas partijas pārvarēja 5% robežu, bet pēc tabulas aprēķiniem tikai piecas no tām saņēma mandātus. Divus mandātus ieguva Jaunā Vienotība, Saskaņa un Nacionālā apvienība. Attīstībai/Par! un Latvijas Krievu savienība pa vienam, bet Zaļo un Zemnieku savienība neieguva nevienu mandātu. Pārējās partijas nepārvarēja 5% robežu un netika iekļautas tabulā.

Mandāts	Uzvarētājs	JV	S	NA	AP!	LKS	ZZS
Balsu skaits aprēķina sākumā		124 193	82 604	77 591	58 763	29 546	25 252
1.	1. no JV Valdis Dombrovskis	124 193; 124 193/(2*1+1) = 41 398	82 604	77 591	58 763	29 546	25 252
2.	1. no S Nils Ušakovs	41 398	82 604; 82 604/(2*1+1) = 27 535	77 591	58 763	29 546	25 252
3.	1. no NA Roberts Zīle	41 398	27 535	77 591; 77 591/(2*1+1) = 25 864	58 763	29 546	25 252
4.	1. no AP! Ivars Ijabs	41 398	27 535	25 864	58 763; 58 763/(2*1+1) = 19 588	29 546	25 252
5.	2. no JV Sandra Kalniete	41 398; 124 193/(2*2+1) = 24 839	27 535	25 864	19 588	29 546	25 252
6.	1. no LKS Tatjana Ždanoka	24 839	27 535	25 864	19 588	29 546; 29 546/(2*1+1) = 9 849	25 252
7.	2. no S Andris Ameriks	24 839	27 535; 82 604/(2*2+1) = 16 521	25 864	19 588	9 849	25 252
8.	2. no NA Dace Melbārde	24 839	16 521	25 864; 77 591/(2*2+1) = 15 518	19 588	9 849	25 252
Mandātu kopskaits		2	2	2	1	1	0

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Excel Vebstera—Senlagē aprēķins stevenkellow.com (angliski)
• Vēlēšanu rezultātu kalkulators Arhivēts 2020. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē. staatsrecht.honikel.de (angliski)