Marks Terencijs Varrons
Marks Terencijs Varrons (latīņu: Marcus Terentius Varro, dzimis 116. p.m.ē., miris 27. p.m.ē.) bija romiešu rakstnieks — enciklopēdists un valsts darbinieks.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Dzimis jātnieku ģimenē. Ieņēmis augstus valsts amatus — dažādos laikos bijis pretors, tribūns, kvestors un edils. Cēzara pilsoņu karu laikā pieslējās Pompejam, vēlāk Cēzara apžēlots. Tomēr pēc Cēzara nāves Marks Antonijs Varronu proskribēja, un viņš zaudēja amatus un mantu. Tomēr ieguva Augusta protekciju un varēja mierīgi nodarboties ar daiļradi, ko darīja līdz dziļam vecumam.
Mācījies pie filologa Stilona, vēlāk Atēnās pie filozofa Antiohijas Askalona.
Radījis vairāk nekā 70 darbus apmēram 620 grāmatās par dažādām tēmām, vairums darbu zuduši, vairāki zināmi fragmentos un atstāstījumos. Pilnībā saglabājies tikai viens — traktāts par lauksaimniecību "Res rusticae". Saglabājušās arī piecas grāmatas no 25 grāmatu darba par latīņu valodu "De lingua Latina". Daudzu citu darbu starpā zudusi ir agrajos viduslaikos ietekmīgā enciklopēdija 9 grāmatās Disciplinae.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marks Terencijs Varrons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Varrona darbi (latīniski)
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |