Vēžskorpioni (Eurypterida) ir merostomātu klases apakšklase. Šajā apakšklasē ir tikai paleozoja ēras fosilās formas. Vēžskorpioni bija vislielākie posmkāji — tie sasniedza līdz 2 m garumu.

Vēžskorpioni
Vēžskorpioni
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseMerostomāti (Merostomata)
ApakšklaseVēžskorpioni (Eurypterida)
Iedalījums
Vēžskorpioni Vikikrātuvē

Morfoloģija labot šo sadaļu

Vēžskorpioniem, piemēram, eiripteram (Eurypterus), ķermenis sastāv no samērā nelielām, ar nedalītu vairogu pārklātām galvkrūtīm, kam ir pāris saliktu, pāris vienkāršu acu, seši pāri ekstremitāšu un garš 12 segmentu vēders, kas pakaļgalā kļūst šaurāks. Sešiem pirmajiem vēdera segmentiem ir pieci pāri lapveida kāju, kas tāpat kā zobenastēm pārsedz žaunas. Vēdera galā ir dzelkņveida vai plakans postanālais piedēklis. Heliceras spīļveida, un to posmu garums un skaits dažāds. Tāpat kā zobenastēm nākamie pieci kāju pāri ar žokļu izaugumiem.

Sistemātika labot šo sadaļu

Vēžskorpioni ir zināmi virs 300 sugām, kas iedalās aptuveni 20 dzimtās un vairāk, kā 60 ģintīs. Vēžskorpioni ir atrasti arī Latvijas devona nogulumos (Gaujas svīta, Pļaviņu svīta, Salaspils svīta).

ApakšklaseVēžskorpioni (Eurypteroidea)

u.c.

(†) - izmirušu organismu grupa.