Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā. Vājā spēka nesējdaļiņas, kas pieder pie bozoniem, apzīmē ar W+, W−, Z0 — tie ir tā saucamie W un Z bozoni. Vājā mijiedarbība izraisa dažus radioaktivitātes veidus, piemēram, bēta sabrukšanu atoma kodolos.
Vājo mijiedarbību tā dēvē tādēļ, ka tās izraisītie spēki ir daudz vājāki par stiprās un elektromagnētiskās mijiedarbības izraisītajiem spēkiem (tomēr daudz stiprāki par ceturto fundamentālo spēku — gravitāciju). Vājā mijiedarbība izpaužas tikai ārkārtīgi mazos attālumos — mazākos par atoma kodola izmēru. Tā nosaka daudzu elementārdaļiņu savstarpējās pārvērtības[1], piemēram, brīvā neitrona sabrukšanu.
Vājajā mijiedarbībā piedalās gandrīz visas zināmās elementārdaļiņas, izņēmums ir fotons.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Fizikas rokasgrāmata. Rīga : Zvaigzne, 1988, 409. lpp. ISBN 5-405-00201-1
- ↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2001, 706. lpp. ISBN 9984-9383-5-2
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vājā mijiedarbība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |